Pašvaldības: ministrs Sprūdžs sasaista rokas darītājiem
Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) formāli varēja apstrīdēt Rīgas pašvaldības ieviestos noteikumus par puteņa biļetēm, tomēr kopumā pašvaldību jomā strādājošie vides ministra Edmunda Sprūdža lēmumu sauc par «zemas kompetences līmeni».
«Vajadzēja tomēr nopietni izvērtēt, vai šādi pašvaldības saistošie noteikumi ir sabiedrības labā vai ne, nevis vienkārši, atrodot tiesību principus, tos apturēt,» ministra rīcību kritiski vērtē Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis, atzīstot, ka likumi diemžēl nav vienpusīgi tverami un traktējami, tāpēc šo aspektu juridiskajā praksē arī izmanto. Viņš uzskata, ka E. Sprūdžam vajadzēja nevis lamāt Rīgas domi, bet gan slavēt to par gudru lēmumu, kā tikt galā ar sniegu uz brauktuvēm.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norāda, ka «ekstra situācijās pašvaldībai ir tiesības īstenot ekstra pasākumus un runāt par to, ko vietvaras drīkst vai nedrīkst darīt, nav labākais ministra solis». Tas izskatoties pēc roku sasiešanas pašvaldībām, lai aizliegtu tām patstāvīgi pieņemt lēmumus. S. Dolgopolovs ironizē, ka pašvaldību jomā ministram jau jācenšas kaut kā izcelties, jo ar reformām lepoties nevarot, – ja nu vienīgi ar to, ka samazinājis deputātu skaitu mazajos novados. Tomēr viņam esot jautājums: kāpēc gadījumos, kad valstij nav naudas savu funkciju īstenošanai, tās parasti tiek uzveltas uz pašvaldību pleciem un tām tad jātiek galā, kā prot un var. Tad gan neatrodoties neviens principiālais, kas vērojot likuma burtus. Gan M. Pūķis, gan S. Dolgopolovs ir pārliecināti, ka Rīgas dome pareizi rīkosies, apstrīdot tiesā VARAM lēmumu. LPS pārstāvis pat domā, ka vajadzētu mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka ministra aizliegums stājas spēkā pirms tiesas spieduma pieņemšanas, nevis pēc tam.
Arī citas pašvaldības
Rīgas iniciatīvu nosauc par apsveicamu. «Iespējams, nākotnē šo ideju vēl var pilnveidot, lai visas ieinteresētās puses būtu apmierinātas. Arī Liepājas pilsētas dome atsevišķos gadījumos ir radusi iespēju pilsētniekiem nodrošināt sabiedrisko transportu bez maksas. Tas gan bijis saistīts ar svētku reizēm, piemēram, 1. septembri, Latvijas Republikas dzimšanas dienu, pilsētas dzimšanas dienu, Vecgada vakaru. Par to esam saņēmuši arī pozitīvu novērtējumu no iedzīvotājiem. Pašvaldība ir palīgs un sabiedrotais iedzīvotājiem, un tai ir jādomā par to, kā palīdzēt un atvieglot iedzīvotāju ikdienu noteiktās situācijās. Tāpēc ikviena jauna, radoša un inovatīva ideja ir apsveicama,» pauž Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs ir neizpratnē: «Man ir viens vienkāršs jautājums šiem aizliedzējiem – ko tad darīt, lai notīrītu brauktuves sniegotā laikā?» Diez vai tāda atbilde viņiem esot. «Te izskatās pēc uzstādījuma: ja reiz Rīgā pie vadības ir ne tā partija, tad, ja tā ko dara, tas ir nepareizi.» Tad nu tiek atrasti Ministru kabineta noteikumi vai vēl kādi likuma panti, ar kuriem sapin rokas, un tam, kas izdomājis kādu labu risinājumu, pavēsta, ka tā nav pareizi. «Tad jau nav brīnums, ka ar šādu stīvu domāšanu stagnējam arī daudzās citās jomās, salīdzinot pat ar mūsu kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem,» teic E. Bartkevičs.