Politika LTV valdē vēl parādīsies
Aizgājušas ētera personības, morāli novecojušas algas un iekārtas, vājš saturs un milzīga auksta māja – tik smagā stāvoklī Latvijas Televīzija tuvojas savai 60 gadu jubilejai.
Jaunajai LTV vadībai būs atvēlēts nepilns gads, lai savestu šo saimniecību svinībām atbilstošākā stāvoklī. Taču vienlaikus tai nāksies risināt arī pašlaik notiekošā konkursa nolikumā neafišētus jautājumus.
Cik politizēta būs Latvijas Televīzijas jaunā valde un vai tās spēkos būs ietekmēt pašvaldību un pēc tam arī Saeimas vēlēšanu rezultātus, kļūs redzams 25. februārī, kad plašākai sabiedrībai beidzot tiks darīti zināmi konkursa otrās kārtas kandidātu vārdi. Daži pirmajā startējušie ir atklāti jau tagad – pēc pašu vēlēšanās, taču maz ticams, ka viņi arī ieņems kādu no trim vakantajiem LTV vadības krēsliem. Kuluāros klīst baumas, ka tie rezervēti valdošajai koalīcijai draudzīgas politiskās orientācijas pārstāvjiem.
Kandidāti aploksnēs
Līdz pieteikšanās termiņa beigām uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) tika atnestas 45 aploksnes.
Iztaujātāji ir NEPLP locekļi, bet demokrātiska iespaida radīšanai sarunās piedalās arī personāla atlases kompānijas Fontes cilvēks. Pagājušajā piektdienā konkursa komisija pusstundu veltīja Jurim Milleram, kurš uz vakanto amatu savā mediju darbinieka karjerā piesakās jau otro reizi – to pašu iepriekšējo motīvu vadīts: «Nākamgad LTV svin 60 gadu jubileju, un jautājums, vai televīzija līdz tam laikam vispār vēl pastāvēs.» Atšķirībā no vairākiem citiem kandidātiem, kuri pieteikušies vien tālab, lai atmaskotu NEPLP politisko angažētību jauno LTV vadītāju izvēles procesā, J. Millers pavisam nopietni vēloties vadīt un reformēt televīziju.
Trīs traktori un metinātājs
Skeptisks šai jautājumā ir cits kandidāts – žurnālists Andrejs Mamikins. Viņa parādīšanās potenciālo uzvārdu sarakstā izsauca dramatisku reakciju internetā, jo draud ar latviešu pēdējā TV bastiona atdošanu krieviem. Tomēr arī viņš pats lāgā tam netic: «Zinot, ka manu pieticīgo kandidatūru vērtēs politiķu ielikteņi, manas izredzes ir niecīgas.» Faktu, ka padomi nemaz neinteresē laba sabiedriskā televīzija, ilustrējot tās neizprotamās rūpes par LTV ēku Zaķusalā. Remontā plānots ieguldīt 17 miljonus latu, bet apkurināšana jau pašlaik maksājot miljonu latu gadā, un arī tad – valsts prezidents atnākot uz interviju pie Mamikina un pārsalstot. Tad vēl televīzijas bilancē ir trīs traktori, štatu sarakstos – metinātājs. Tas viss liecinot tikai par vienu: «Viņi grib nodarboties ar visu ko, tikai ne ar kvalitatīvas televīzijas veidošanu!» Jāpiebilst, padomes aizraušanās ar nekustamo īpašumu arī J. Millerā izraisa izbrīnu – Zaķusalā trešdaļa ēkas ir gaiteņi, koplietošanas telpas un tualetes. Viena uz katriem deviņiem darbiniekiem! Televīzijai patiešām prātīgāk būtu pārcelties uz kompaktāku ēku, nevis gaidīt, kad Zaķusalas tukšumu sagribēs īrēt kādas nezināmas radošās industrijas.
Politpadome meklē politlocekļus
Publiski zināmi vēl daži potenciālie televīzijas vadītāji – sabiedrisko attiecību speciālists Aleksandrs Mirļins, producents Edvīns Inkēns, LTV darbinieks Gatis Madžiņš, bijušais TV un radio centra valdes loceklis Uldis Lavrinovičs. Žurnālists un vairāku televīzijas raidījumu vadītājs Egils Zariņš. Runā, ka vairāki kandidāti nākot arī no sorosistu aprindām žurnālā IR.
25. februārī NEPLP organizēs otrajā kārtā iekļuvušo deviņu kandidātu tikšanos ar Latvijas Televīzijas darbiniekiem. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka Neatkarīgajai atzīst, ka tad arī kļūs redzams, cik šī atlase bijusi politiska, un varēs vērtēt, kādi kandidāti un kāpēc nav virzīti tālāk.
G. Līdaka jau daudzkārt kritizējusi LTV jaunās vadības iecelšanas kārtību. Lēmumu par trim valdes locekļiem pieņems padome, bet padomi, vadoties pēc politiskās piederības, iecēlusi valdošā koalīcija. Faktiski pašlaik tiek pildīts politisks pasūtījums, kam ar sabiedriskā medija funkcijām ir visai attāls sakars. Drīzāk ar gaidāmajām vēlēšanām.