"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atvainojas par "pārpratumu" saistībā ar viņa izteikumiem par policistu algām.
"Neveiksmīgi noformulēju savu domu, un sanāca šāda veida pārpratums, atvainojos par to," aģentūrai LETA sacīja Zaķis. Viņš gan skaidroja, ka šāds pārpratums radies, jo centies aizstāvēt policistus un nepiekrist "mītam", ka viņi neesot spējīgi samaksāt komunālos rēķinus. Zaķis skaidroja, ka mēģinājis aizstāvēt policistus un nav pieņemami, ka kāds šādus mītus izplata, jo policisti ir "atbildīgi un apzinīgi cilvēki".
Zaķis arī uzsvēra, ka šogad policistiem palielināta uzturlīdzekļu nauda, atvaļinājuma pabalsti, tāpat policistiem varēs maksāt piemaksas.
Deputāts nosūtījis arī vēstuli Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrībai (LIDA), kura kritizējusi Zaķi par viņa izteikumiem.
Kā ziņots, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) aicināja Zaķi nolikt deputāta mandātu un sākt dienestu Valsts policijā (VP), kur viņš varētu parādīt, kā jāstrādā, lai būtiski palielinātu atalgojumu.
Šādi LIDA reaģējusi uz Zaķa pausto Latvijas Televīzijā, ka "300 latu algu policists saņem tikai tad, ja viņš, var teikt, neko nedara."
Kā norāda LIDA priekšsēdētājs Armands Augustāns, ja Zaķis painteresētos VP, kāds ir faktiskais policistu atalgojums, viņš uzzinātu, ka dienestā ir tādi amati kā kārtībnieks, bez kura policija un sabiedrība nevar iztikt, un šos amatus ieņem 1070 kārtībnieki, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir mazāks par 300 latiem. Tāpat VP ir 1180 jaunākie inspektori, no kuriem vairākumam atalgojums nepārsniedz 300 latus, un jaunākie kārtībnieki, kuru atalgojums ir zem 200 latiem, sacīja Augustāns.
"Pēc Zaķa teiktā var saprast, ka visas šīs 2250 policijas amatpersonas neko nedara un par to vien saņem atalgojumu," sašutis LIDA vadītājs. Viņš atgādina, ka intervijā LTV deputāts ieteicis nodarboties ar karjeras izaugsmi, pašiem sevi pilnveidot, mācīties un attīstīties, lai iegūtu labāk apmaksātu darbu. Taču Augustāns skaidro, ka iekšlietu sistēmas dienestos strādājošajiem šādas iespējas ir ļoti ierobežotas, jo jebkura pilnveidošanās vai zināšanu ieguve nozīmē papildu izmaksas, savukārt otrs darbs ārpus dienesta rada papildu spriedzi valsts dienestā un citus nevēlamus blakusefektus.