Šodien Saeimā ar plašām diskusijām notiek ikgadējās ārlietu debates.
Savu redzējumu par Latvijas starptautiskajām aktivitātēm jau ir pauduši ārlietu, ekonomikas, aizsardzības ministri, kā arī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un daudzi deputāti.
Parlamenta priekšsēdētāja dabatēs uzsver: "Latvijas ārpolitikai ir jābūt gudrai, fokusētai, proaktīvai, taču vienlaikus pragmatiskai un atbildīgai pret mūsu partneriem, pret starptautisko vidi un galvenokārt savas valsts nākotni."
Saeimas priekšsēdētāja savā runā uzsvēra, ka nacionālās intereses bieži tiek formulētas attiecībā pret mūsu valsts iedzīvotājiem, sabiedrību un valsti kopumā, aizmirstot par starptautisko vidi. "Tomēr nacionālajām interesēm ir jābūt skaidrā kopsakarā ar starptautisko vidi, kurā valsts atrodas, mūsu gadījumā - Eiropas Savienību, NATO, un to īstenoto politiku globālā mērogā. Domāju, ka šāda pieeja būtu jāievēro jebkurā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni, neatkarīgi no tā, vai diskusija notiek Latvijā vai citviet Eiropā," sacīja S.Āboltiņa.
Pastāv uzskats, ka valsts pastāvošā ārpolitiskā virziena ietvaros var izšķirties starp diviem uzvedības modeļiem, pauda Saeimas priekšsēdētāja. Pirmā iespēja Latvijai ir ieņemt nogaidoši aizsargājošu pozīciju, neatkāpties no savām interesēm un iekļūt tā dēvētajā "vārtu sargātāju" grupā. Savukārt otra iespēja ir izvēlēties "robežu paplašinātāja" rīcības modeli, kas ļauj maksimāli izmantot iespējas, bet arī prasa no valsts lielāku starptautisko iesaistīšanos, iniciatīvu, papildu saistību uzņemšanos, kā arī lielāku atbildību par reģionā un pasaulē kopumā notiekošo.
"Domāju, ka līdzšinējie centieni skaidri norāda uz Latvijas vēlmi kļūt ārpolitiski aktīvākai un maksimāli izmantot pastāvošās iespējas. Raugoties stratēģiski un objektīvi izvērtējot situāciju, mēs esam ieinteresēti tādā Eiropas Savienības attīstībā, kurā Latvija sēž pie sarunu galda un nevis noraugās, kā citu pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs šā vai tā," uzsvēra S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja savā runā vērsa uzmanību arī uz vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanu Latvijā un uzsvēra, ka ir svarīgi Latvijas cilvēkiem sniegt pilnīgu informāciju, kā, iekļaujoties eirozonā, praktiski notiks pāreja no lata uz eiro. S.Āboltiņa teica, ka tikpat svarīgi ir sabiedrībai arī izstāstīt tos iemeslus, kāpēc eiro ir stratēģiska un ģeopolitiska izvēle, kas nostiprinās Latvijas vietu Eiropā, ilgtermiņā vairos mūsu drošību un ekonomikā veicinās ilgtspēju.
Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka 2013. gads būs darbīgs un dinamisks Latvijas ārpolitikā.
"Arī 2013.gadā Latvijas ārpolitika būs vērsta uz mūsu valsts pamatinterešu nodrošināšanu drošības un ekonomiskajā jomā. Es to redzu kā aktīvu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ciešāku integrāciju finanšu, transporta un enerģētikas jomās. Darba kārtībā joprojām būs jautājums par ES daudzgadu budžetu, pievienošanos eiro, kā arī prezidentūru ES Padomē. Tāpat strādāsim pie tālākas Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanas, apgūstot jaunus tirgus. Ceram uz uzaicinājumu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD)," sacīja ārlietu ministrs.