Satversmes tiesā prasīs atcelt aizliegumu sazināties ar pašvaldībām krievu valodā

23.janvārī biedrība “Pilsonība. Izglītība. Kultūra" publiskos gatavību atkārtoti iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā par tiesībām izmantot mazākumtautību valodu saziņā ar pašvaldību iestādēm.

Pieteicēji Vladimirs Sokolovs un Vlads Bogovs prasīs atcelt Valsts valodas likuma aizliegumu sazināties ar pašvaldību iestādēm krievu valodā, kas ir Latvijas lielākās mazākumtautībās valoda. Pieteicēju ieskatā, esošais regulējums neatbilst Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnai un nepamatoti ierobežo Satversmē garantētās tiesības saņemt atbildi pēc būtības, kā arī tiesības saglabāt mazākumtautību valodu.

2012.gada 28.februārī pieteicēji jau bija griezušies Satversmes tiesā ar līdzīga satura pieteikumu, taču tiesa atteicās ierosināt lietu. 2012.gada 27.marta lēmumā Satversmes tiesa norādīja, ka sūdzībā nav pietiekami pamatots, kādēļ likumdevējam būtu pienākums ar likumu uzlikt par pienākumu valsts vai pašvaldību iestādēm sniegt atbildes citās valodās, kas nav latviešu valoda. Pieteicēji ir novērsuši tiesas norādītos trūkumus un iesniegs atkārtotu pieteikumu.

Latvijā

Jau vairākus gadus esam stāstījuši par Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām, ko joprojām izmanto Latvijas dzelzceļš. Šobrīd mums ir pieejama pilna aina, cik un kādas agresorvalstu uzņēmumos radītas programmas nodrošina informācijas vākšanu, apkopošanu un sūtīšanu uz Krieviju. Sistēmas vienā dienā atslēgt nevar, jo tad satiksme uz austrumiem apstāsies. Bet pastāv iespējas to visu aizstāt ar rietumos ražotiem produktiem. Kas joprojām nav izdarīts. TIkmēr Satiksmes ministrija plāno par "Rail Baltica" atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncernā. Sanāk, ka par mūsu drošības un pat militāro garantu saukto ātrgaitas vilciena projektu savienos ar uzņēmumu, kurš tiešā veidā joprojām ir sasaistīts ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".