Gatavo referendumu par lata saglabāšanu

Valdošās koalīcijas trekni apmaksātajai eiro aģitbrigādei tomēr nāksies sastapties ar šķēršļiem sava propagandas plāna īstenošanā. Skeptiski noskaņotā sabiedrības daļa, kas šobrīd ir pārliecinošā vairākumā, sākusi organizēties lata aizstāvēšanai.

Mērķis ir referendums, bet tieši to nevēlas pieļaut valdība, kurai tautas pateikts nē eiro nozīmētu politisku katastrofu.

Uzbrūk domājošajiem

Pašlaik eiro ieviešanu no 2014. gada atbalsta tikai 10% iedzīvotāju, un tiek darīts viss, lai eirooptimistu īpatsvaru palielinātu vismaz līdz 50% – tiek melots, noklusēts, cilvēki, kam ir šaubas par eiro lietderību, tiek dažādi nonievāti un izsmieti.

Nesenajam Latvijas Bankas noalgoto sociologu kompānijas TNS Latvia atzinumam, ka lata saglabāšanu atbalsta galvenokārt mazizglītoti cilvēki, vakar sekoja nākamais uzbrauciens. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izmantojot kampaņai atvēlētu raidlaiku Latvijas Televīzijā, pavēstīja, ka cilvēki, kas ir pret eiro ieviešanu Latvijā, ir tie paši, kas bija par lata devalvāciju. Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis precizē, ka priekšnieks runājis par idejas virzītājiem publiskajā diskusijā. Taču arī šī ir demagoģija, jo 2009. gada vasarā devalvāciju atbalstīja vien 14% iedzīvotāju. Cilvēku, kas ir par lata saglabāšanu, ir nesalīdzināmi vairāk. No eirooptimistu mazākuma viņi atšķiras ar to, ka nesaņem valsts naudu, taču izskatās – referendums tiks sarīkots arī bez valsts palīdzības.

Līdz šim kā reālākie referenduma rosinātāji tika minēti opozīcijas politiķi. Taču gan Saskaņas centrs, gan Zaļo un zemnieku savienība kavējas to darīt. Saskaņietis Ivars Zariņš skaidro, ka, iniciatīvai nākot no viņa partijas, referendums tiktu norakstīts, jo latvieši principā neietu balsot par krievu virzītu ideju. Zaļzemnieku līderis Augusts Brigmanis savukārt sliecas domāt, ka iniciatīvai vispār nebūtu jānāk no politiķiem, lai referendums netiktu padarīts par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Turklāt partija vēl gaidot jaunākos rezultātus socioloģiskajam pētījumam par iedzīvotāju atbalstu latam. A. Brigmanis uzskata, ka referendums jārosina kādām sabiedriskām organizācijām vai kustībām, un tad politiskā opozīcija varētu to atbalstīt.

Latvija – par latu

Šāda iespēja politiķiem būs, jo referendumu organizēšanu uzņēmusies jaundibināma organizācija ar iecerēto nosaukumu Latvija par latu. Iespējams, vakar tā jau reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Organizācijas kodolu veido vairākas biedrības – Antiglobālisti, Gustava Celmiņa centrs, Autonomā pretošanās kustība un Kreisie patrioti. Viņu līdzšinējo veikumu eiro nodomu apkarošanā var aplūkot mājas lapā www.eirone.lv un uzsaukumu veidā šur tur uz māju sienām, žogiem un afišu stabiem. Savukārt 31. janvārī pie Saeimas šie aktīvisti rīkos mītiņu pret eiro – šai dienā parlaments iecerējis pēdējā lasījumā skatīt Eiro ieviešanas likumu. Organizācijas līderis Andris Orols apstiprina, ka perspektīvā patiešām ir plānota biedrības pārtapšana politiskā partijā, bet pašlaik absolūtā prioritāte esot referenduma sarīkošana.

Lai izvairītos no valdības juristu un Satversmes tiesas izliktām cilpām, potenciālie referenduma rīkotāji šobrīd meklē labāko formulējumu. Visticamāk, vēlētājiem par eiro nemaz netiks taujāts, jo šādu jautājumu varētu iztulkot kā Eiropas Savienības mēroga problēmu, kas Latvijas līmenī nav izlemjama. Tāpēc referendumā tautai būs jāatbild, vai tā vēlas saglabāt savu nacionālo valūtu – latu. Par ieceres tehnisko pusi pagaidām lielas skaidrības nav, jo biedrībai nav naudas, nav arī telpu. Tikai apņemšanās.

Eirolingvistiskā programmēšana

Visai ticams, ka eiro skeptiķiem šai reizē varētu pievienoties arī daļa eiro optimistu, kuri principā kaut kad nākotnē atbalstītu atteikšanos no lata, bet kurus nokaitinājusi valdošās koalīcijas īstenotā smadzeņu skalošanas kampaņa. Saskaņā ar Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plānu tiek stāstīts viss, lai cilvēkiem liktu noticēt eiro visvarenībai: strādājošajiem būs vairāk naudas, bezdarbnieki tiks pie darba, Latvijai nebūs jābaidās no Krievijas. Un ikviens, kas uzdrošinās apšaubīt šos apgalvojumus vai vaicā par to izcelsmi, tiek pasludināts par valsts interešu nodevēju vai vecu mazizglītotu muļķi. Tautas pārliecināšanā iesaistīta politiskā elite, ierēdniecība, viedokļu līderi un vietējās slavenības. Viņu uzdevums ir par katru cenu panākt, lai cilvēki notic eiro.

Sociologs Aldis Pauliņš šādu valsts komunikāciju ar saviem iedzīvotājiem sarkastiski dēvē par eirolingvistisko programmēšanu.