ASV panāktā politiskā vienošanās tā dēvētās fiskālās klints apiešanai negatīvi ietekmēs valsts ekonomisko izaugsmi un centienus radīt jaunas darba vietas, uzskata ekonomisti.
Kā ziņots, ASV Kongresa Pārstāvju palāta, balsojot otrdien vakarā, atbalstīja vienošanos par fiskālās klints apiešanu, šādi izvairoties no straujas nodokļu palielināšanas un budžeta izdevumu samazināšanas.
Pārstāvju palāta apstiprināja vienošanos, kas bija panākta starp Balto namu un Senāta republikāņiem, paredzot paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uz diviem mēnešiem atlikt automātisku budžeta samazināšanu par 109 miljardiem dolāru (58 miljardiem latu).
Tomēr ekonomisti pauž viedokli, ka ASV ekonomikai izdosies izvairīties no nokļūšanas recesijā.
Lai gan nodokļu palielināšana turīgākajiem valsts iedzīvotājiem un sagaidāmais strādājošo reālo ienākumu samazinājums varēja būt daudz skarbāks, tomēr ar to tāpat būs pietiekami, lai no ekonomikas izsūktu pietiekamu apjomu naudas, tādējādi ievērojami apgrūtinot valsts ekonomikas izaugsmi 2013.gadā, - tāds ir ekspertu viedoklis.
Tajā pašā laikā politiķiem joprojām priekšā stāv cīņa par budžeta izdevumu samazināšanu, kas pagaidām atlikta uz diviem mēnešiem, un tas arī šogad negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku.
Tādējādi lielākā daļa analītiķu prognozē, ka arī šogad ASV iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme un jaunu darba vietu radīšana būs mērenāka nekā pagājušajā gadā.
Uzņēmuma "IHS Global Insight" analītiķis Gregorijs Dako prognozē, ka ASV ekonomika šogad varētu palielināties par aptuveni 1,7%, salīdzinot ar aptuveni 2% pieaugumu pērn.
Tomēr prognozes šim gadam ir labākas nekā tās būtu tad, ja demokrāti un republikāņi nebūtu panākuši vienošanos fiskālās klints apiešanai.
"Ja nekas nebūtu noticis (..), mēs būtu nonākuši recesijā," uzskata Dako.
Lielāko fiskālās klints novēršanas negatīvo ietekmi radīs pieaugums atskaitījumiem no strādājošo algām sociālajai aizsardzībai.
Pēc tam, kad sociālās aizsardzības maksājumu līmenis pēdējo gadu laikā tika samazināts, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, tas tiks palielināts līdz 6,2%, salīdzinot ar pašreizējiem 4,2%.
Dako lēš, ka sociālo iemaksu likmes palielināšana no ekonomikas izņems 113 miljardus dolāru - naudu, ko iedzīvotāji būtu varējuši tērēt preču un pakalpojumu iegādei.
"Tas ir pasākums, kas skars lielāko daļu cilvēku," uzskata Dako, prognozējot, ka tas ASV potenciālo ekonomisko izaugsmi šogad samazinās par 0,4%.
Savukārt nodokļu likmes palielināšana amerikāņiem, kas gadā nopelna virs 400 000 dolāru, līdz 39,6%, salīdzinot ar pašreizējiem 35%, neradīs tik lielu ietekmi, uzskata eksperts.
"Dolārs viņiem [turīgajiem amerikāņiem] nav tas pats, kas dolārs kādam, kas nopelna 50 000 dolāru," viņš piebilst.
Savukārt "Moody's Analytics" ekonomists Marks Zandi norāda, ka nodokļu palielināšana un izdevumu samazināšana, par kuru vēl jāvienojas, potenciālo ASV ekonomiskās izaugsmes tempu samazinās par aptuveni vienu procentpunktu.
"Tādējādi ASV ekonomika 2013.gadā pieaugs par nedaudz vairāk kā 2%, kas ir aptuveni tikpat kā 2012.gadā," prognozē Zandi.
Tajā pašā laikā izmaiņas fiskālās klints apiešanai apgrūtinās darba vietu radīšanu "ar 700 000 mazāk jauno darba vietu un bezdarba līmenim esot par aptuveni pusprocentpunktu lielākam nekā gadījumā, ja pagājušā gada politika tiktu pagarināta".
Tikmēr "BMO Capital Markets" analītiķis Gregorijs Maikls uzskata, ka jauno izmaiņu ietekme būs lielāka - prasot pat 1,4% no potenciālās valsts ekonomiskās izaugsmes.
"Gandrīz pusi no šī ierobežojuma veido algas nodokļu pieaugums, vienu trešdaļu veido atliktā automātiskā izdevumu samazināšana un atlikušo daļu - citi pasākumi, tajā skaitā lielāki nodokļi tiem, kas pelna vairāk par 400 000," savu vērtējumu izsaka Maikls.
Ekonomisti pauž viedokli, ka, neskatoties uz panākto vienošanos par nodokļiem, gaidāmā politikā cīņa par budžeta izdevumu samazināšanu īstermiņā un ilgtermiņā turpinās satraukt uzņēmējus, tādējādi atliekot investīciju veikšanu un strādājošo skaita palielināšanu.
"Ekonomikā vēl ir daudz neskaidrības. Bizness vēl nav atgriezies pilnas pārliecības stāvoklī," norāda Dako.