Šovakar gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē Briselē, kur tiks lemts par Eiropas Savienības (ES) prezidenta amata kandidātiem, noritēs bez plašas Ārlietu ministrijas diplomātu un ekspertu līdzdalības.
Kā liecina delegācijas sastāvs, Latvijas pusi pārstāv premjers Valdis Dombrovskis (JL), viņa padomniece ES jautājumos Elīna Melngaile, kā arī Latvijas vēstnieks pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Normunds Popens.
Premjera birojā aģentūrai LETA apstiprināja, ka sarunās, kurās arī Latvija ir izvirzījusi savu kandidātu ES prezidenta amatam - eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu -, ir jāiztiek bez Ārlietu ministrijas pārstāvju palīdzības.
Ārlietu ministrija iepriekš esot nodrošinājusi savu pārstāvju piedalīšanos Eiropadomes sanāksmēs, tomēr šoreiz norādījusi, ka tas esot premjera līmeņa jautājums, neskatoties uz to, ka ES prezidenta kandidāta izvirzīšana ir ļoti svarīgs ārpolitisks jautājums.
Kā žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers, eksprezidente Vīķe-Freiberga ir spēcīga kandidāte Eiropas Savienības prezidenta amatam, un, viņu izvirzot, Latvija ir parādījusi stāju.
Pēc viņa domām, eksprezidente ir labs kandidāts jebkuram postenim ES un, izvirzot šo kandidātu, Latvija ienes vairāk atklātības augstu amatpersonu apstiprināšanā.
Zatlers pēc tikšanās ar premjeru valdības vadītājam novēlēja veiksmi gaidāmajās ES valstu un valdību vadītāju sarunās, kuras jau tagad tiek prognozētas grūtas, vienlaikus uzsverot, ka Latvija jau tagad ir ieguvēja.
Kā ziņots, šodien ārkārtas Eiropadomes sanāksmē ES dalībvalstu un valdību vadītāji centīsies vienoties par ES padomes priekšsēdētāju un augsto pārstāvi kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos.
Latvija ES prezidenta amatam virzīs bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu. Dombrovskis paudis uzskatu, ka Vīķes-Freibergas kandidatūra ir viena no spēcīgākajām Eiropā, viņa ir starptautiskajās aprindās labi pazīstama un cienīta politiķe, kura iemantojusi daudzu citu valstu līderu atbalstu un simpātijas.
Patlaban visas ES dalībvalstis ir ratificējušas Lisabonas līgumu, kas stāsies spēkā 2009.gada 1.decembrī. Lisabonas līgums paredz divu jaunu augsta līmeņa amatu izveidošanu.
Līgums paredz, ka ES padome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras. Augsto pārstāvi Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos ES padome ieceļ ar kvalificētu balsu vairākumu un ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu. ES padome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru.