Pēc gandrīz gadu ilga darba Satversmes tiesa vakar izlēma izbeigt tiesvedību valodu referenduma lietā. No vienas puses, nolēmums uzskatāms par Zālamana lēmumu, jo nedod ieganstu jaunam nacionālās spriedzes vilnim, no otras – tas stingri definē, ka konstitucionālās vērtības ir pienākums respektēt arī tautai.
Jāatgādina, ka februārī Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tautas nobalsošana notika, neraugoties uz to, ka, lai Latvijā tiktu ieviesta divvalodība, nāktos pēc būtības pārkāpt Satversmes garu, kas par vienīgo valsts valodu Latvijā nosaka latviešu valodu. Īsi pirms tautas nobalsošanas 30 Saeimas deputātu – četri Nacionālās apvienības VL -TB/LNNK parlamentārieši, kā arī vairāki Vienotības un ZZS politiķi – vērsās Satversmes tiesā (ST), lai izvērtētu šo situāciju, proti, cik leģitīms ir aicinājums mainīt Satversmes un Latvijas valsts pamatvērtības.
Viena no iesniedzējām, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, uzskata, ka ST lēmums ir sasniedzis mērķi. Par būtiskāko politiķe uzskata norādi, ka referendumiem drīkst nodot tikai līdz galam izstrādātus likumprojektus, kas savukārt jāpārbauda Centrālajai vēlēšanu komisijai. «Ļoti svarīga ir arī Satversmes tiesas norāde, ka konstitucionālās vērtības ir pienākums ievērot arī tautai. Tas nozīmē, ka neviena iniciatīva nedrīkst nonākt pretrunā ar valstiskuma pamatprincipiem,» akcentēja I. Čepāne. Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka ST spriedums ir vērtējams pozitīvi, jo viesīs skaidrību līdzīgās situācijās nākotnē. Tikmēr ZZS pārstāve Iveta Grigule neslēpa – viņasprāt, ST lēmums attiecas uz nedaudz citiem aspektiem, nekā to vēlējās izzināt iesniedzēji: «Mūsu iesnieguma pamatā bija vēlme izprast, vai referenduma iniciatoru sagatavotais likumprojekts par divvalodību pēc būtības negrauj valstiskuma pamatus. Taču Satversmes tiesa referenduma lietu ir izanalizējusi tehniski. Nevar noliegt, ka referenduma jautājums ir piņķerīgs un neērts, taču Satversmes tiesas lēmums neko neatrisina.» I. Grigule arī atgādināja: lai nepieļautu līdzīgas situācijas nākotnē, ZZS jau gada sākumā nāca klajā ar iniciatīvu par negrozāmiem Satversmes pantiem, sagatavojot attiecīgu Satversmes grozījumu likumprojektu, kas tika nodots Saeimas Juridiskajai komisijai. «Diemžēl šis dokuments iegūlis visdziļākajā atvilktnē. Acīmredzot, kamēr valdošā elite nevienosies par Satversmes izmaiņu nepieciešamību, tikmēr nebūs skaidrs, kādas ir mūsu valsts negrozāmās pamatvērtības,» analizēja I. Grigule.