Kāpēc Saeimā ir vajadzīgi 100 deputāti? Ja jau Latvijas iezīvotāju skaits strauji sarūk, tad atbilstoši skaitam arī vajadzētu ievēlēt deputātus. Vai tas nebūtu tikai taisnīgi? Šādus jautājumus saviem lasītājiem uzdod portāls "bauskasdzive.lv".
Saeimas Juridiskajā birojā paskaidroja, ka parlamenta deputātu skaits parasti netiek piesaistīts valsts iedzīvotāju skaitam. Parlamenta deputātu skaitu noteic parlamenta veicamo darbu apjoms, kā arī nepieciešamība nodrošināt atsevišķu sabiedrības grupu politisko pārstāvniecību parlamentā, raksta "bauskasdzive.lv".
Visupirms deputātu skaits ietekmē vēlētāju dažādu interešu pārstāvniecību parlamentā. Jo mazāk deputātu, jo proporcionāli vairāk balsu atsevišķiem politiskajiem spēkiem jāiegūst, lai to viedoklis tiktu pārstāvēts un pausts arī parlamentā.
Valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās neietekmē parlamenta veicamo darbu apjomu, proti, iedzīvotāju skaita samazināšanās neatbrīvo parlamentu no pienākuma izstrādāt un pieņemt arvien jaunus likumus, kontrolēt izpildvaras darbību vai īstenot savas konstitūcijā noteiktās funkcijas.
Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits šajā kontekstā ir atzinis: „Varam teikt, ka lielai valstij un mazai valstij ir apmēram tā pati nepieciešamība pēc valstiskās infrastruktūras. Vispirms: gan francūzis, gan latvietis var nonākt aptuveni tikpat lielā skaitā situāciju, kuras jāregulē likumdošanā. Mēs nevaram teikt, ka tādēļ, ka latviešu ir 30 reizes mazāk nekā francūžu, mūsu Civillikums var būt 30 reizes īsāks nekā Francijas Civillikums, vai - vispārinot - Latvijai vajag 30 reizes mazāk likumu nekā Francijai. Likumu skaits, precīzāk - likumdošanā regulēto situāciju skaits -, nav atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, tas ir objektīvs, un valstīs, kur valda tā pati sabiedriskā un ekonomiskā iekārta, nepieciešams apmēram tikpat apjomīgs likumdošanas korpuss" (Levits E. Satversmes jautājumi ekonomiskās krīzes apstākļos. Jurista Vārds, 2009.gada 22.septembris, Nr.38).
Satversmes sapulce, izstrādājot Satversmi, ir uzskatījusi, ka 100 deputāti Latvijas apstākļiem ir pietiekams un optimāls risinājums. Tas ļauj parlamentā tikt pārstāvētam gana plašam sabiedrības grupu dažādo interešu un viedokļu spektram, kā arī sekmīgi organizēt parlamenta darbu.