Vēl mēnesi Latvijas politiskajā vidē galvenais būs vienotās valūtas ieviešanas jautājums, kurā Saeimas deputāti galavārdu plāno teikt 31. janvārī. Lai gan trim pozīcijas partijām pēc sarežģītiem manevriem un tiepšanās tomēr ir izdevies sinhronizēt viedokli, eiro ieviešana nebūs gluds process, jo parlamenta opozīcija jau apzinājusi mehānismus, kā kavēt atteikšanos no lata.
Pagājušajā nedēļā parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja jauno eiro ieviešanas likumprojektu, kas paredz noteikt vispārīgos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas principus. Sagatavotais dokuments ir visaptverošs «darbības plāns», kas skar skaidras un bezskaidras naudas nomaiņu, preču un pakalpojumu cenu paralēlu atspoguļošanu, grāmatvedības uzskaites pielāgošanu jaunās naudas ieviešanai, kā arī finanšu tirgus piemērošanas pasākumus. Līdz ar eiro ieviešanu paredzēts divas nedēļas ilgs latu un eiro apgrozības periods vienlaikus, kad skaidrās naudas norēķinos varēs lietot abas valūtas, bet atlikums tiks izdots tikai eiro. Pēc šā termiņa beigām norēķināties ar latiem vairs nevarēs un arī bankomātos latus nevarēs saņemt. Kredītiestādēs latus pret eiro bez maksas varēs samainīt vēl sešus mēnešus, Latvijas Bankā naudas maiņa paredzēta bez termiņa un bez apjoma ierobežojuma, bet Latvijas Pasta nodaļās latus pret eiro varēs samainīt viena mēneša laikā. Norēķinu kontos esošās naudas summas latos automātiski tiks konvertētas eiro.
Viens no aspektiem, kas visvairāk satrauc Latvijas iedzīvotājus, ir jautājums par preču cenu noapaļošanu, kuru saskaņā ar citu valstu pieredzi tirgotāji izmanto, lai celtu cenas. Likumprojekts paredz, ka cenas pēc latu nomaiņas ar eiro tiks noapaļotas līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata.
Tiesa, ceļā uz eiro Latvijas politiskajai elitei vēl var nākties izcīnīt sarežģītu cīņu ar opozīciju, kas gatava kavēt gan Eiro ieviešanas likuma pieņemšanu, gan Latvijas vēlmi jau 2014. gadā iekļauties eirozonā.
Kā Neatkarīgajai norāda gan Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), gan Saskaņas centra (SC) līderi, vēl līdz 31. janvārim tikšot meklēti argumenti, lai liktu pozīcijai pārvērtēt vēlmi sasteigti atteikties no lata. Tiesa, ja šī polemika netiks uzklausīta, opozīcija ir gatava rīkoties izlēmīgāk, proti, vērsties pie Valsts prezidenta, lūdzot neizsludināt Eiro ieviešanas likumu, kā arī rosinot rīkot tautas nobalsošanu. SC Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins gan uzsver, ka kardinālie soļi tikšot sperti tikai pēc tam, ja parlaments pieņems Eiro ieviešanas likumu. «Steiga šeit nav pieļaujama. Gan tādēļ, lai neierobežotu politiskās manevrēšanas iespējas, gan – lai rīkotos juridiski korekti,» pauda politiķis.
Politiskajās aizkulisēs tiek spriests, ka abi opozīcijas spēki gaida viens uz otru, lai neērto referenduma rosināšanas iniciatīvu noveltu uz otra pleciem. Kreisais flangs vilcinās, jo nevēlas, lai tam atkal tiktu pārmesta situācijas destabilizēšana valstī. Savukārt ZZS jūt diskomfortu, jo, savulaik būdama valdībā, ir atbalstījusi Latvijas virzību uz eiro.