Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri ceturtdien atkārtotā sanāksmē vienojušies par vienotu banku uzraudzības sistēmu, kuras izveide ir svarīga parādsaistību krīzes savaldīšanai un bloka stabilizēšanai.
"Vēsturiskā" vienošanās panākta pēc 14 stundas ilgām sarunām un mazāk nekā 12 stundas pirms ceturtdien ieplānotā šogad pēdējā ES samita.
"Kā jūs zināt, tas ir svarīgākais elements mūsu plānos izveidot banku savienību," pavēstīja ES prezidējošās valsts Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs. "Vispārējais mērķis ir atjaunot uzticību banku nozarei," viņš piebilda, vienošanos nodēvējot par "Ziemassvētku dāvanu visai Eiropai".
Vienotās uzraudzības mehānisms (SSM) pēc darbības uzsākšanas nodrošinās iespēju nesen sāktajam Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) tieši rekapitalizēt grūtībās nonākušās bankas, tādējādi neapgrūtinot eirozonas valstis ar vēl lielākām parādsaistībām.
ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kas atrodas šīs sistēmas centrā, jaunā mehānisma ietvaros varēs tieši uzraudzīt aptuveni 200 eirozonas lielākās kredītiestādes no aptuveni 6000.
No 2014.gada marta jaunie noteikumi attieksies uz bankām ar aktīviem vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā, taču ECB būs spējīga sniegt palīdzību arī mazākām finanšu institūcijām, kuras rada bažas par to likviditātes stāvokli.
Pēc Barnjē teiktā, jaunais mehānisms ir "pirmā pakāpe", kuram 2013.gada laikā sekos likumdošanas priekšlikumi par banku slēgšanu, kuras nav iespējams glābt, kā arī pārrobežas depozītu garantijām.
Paredzēts, ka ECB šo jauno sistēmu pārvaldīs kopīgi ar Eiropas Banku pārvaldi (EBA) un valstu regulatoriem.
Tikmēr Lielbritānija, kas nepievienosies jaunajai sistēmai, vēlējusies īpašas balsošanas tiesības, kas pasargātu Londonas Sitijas globālo finanšu centru, un valsts finanšu ministrs Džordžs Osborns norādīja, ka "ir panākts labs rezultāts visai ES, bet tādas valstis, kuras nepievienosies banku savienībai, kā Lielbritānija, ir pasargātas."