Saeimai balsojot par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, sēžu zālē neatradās neviens, kas iebilstu jaunizveidotajam likumam.
Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pārdomās, vai viņam šis likums būtu jāizsludina. Lai noskaidrotu iesaistīto pušu viedokli, viņš vakar pie sevis bija aicinājis to pārstāvjus.
Balsojot par likumprojektu galīgajā lasījumā, to atbalstīja visi 85 Saeimas sēžu zālē esošie deputāti. Tomēr A. Bērziņa padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars Neatkarīgajai norādīja, ka prezidenta pilnvaras nav atkarīgas no tā, cik daudz deputātu atbalstījuši vai noraidījuši kādu likumprojektu.
Kaut arī Valsts prezidenta kancelejas preses dienests iepriekš informēja, ka prezidents sapulci sasaucis, lai konsultētos ar iesaistītajām pusēm par likumā ieviesto politisko reklāmas aizliegumu televīzijās 30 dienu pirms vēlēšanu sākuma, E. Pastars skaidroja, ka šis likuma aspekts prezidentu satraucot vismazāk.
Kā tiks pie valsts pasūtījuma?
Norūpējies viņš esot par kārtību, kādā televīzijas tiks pie valsts pasūtījuma par televīzijas diskusiju organizēšanu katrai vēlēšanās startējošajai partijai. «Mēs visi zinām, kāds reitings ir sabiedriskajai televīzijai, tāpēc bija jānoskaidro, kādā kārtībā pie pasūtījuma varētu tikt arī komerctelevīzijas un reģionālās televīzijas,» skaidroja prezidenta padomnieks. E. Pastars solīja, ka prezidenta lēmums par likuma izsludināšanu vai nodošanu atkārtotai skatīšanai Saeimai būs zināms jau rīt.
Zemi reitingi
Arī Latvijas Raidorganizāciju apvienības vadītāja Gunta Līdaka atgādināja, ka sabiedriskā televīzija ar saviem zemajiem reitingiem nespēj nodrošināt pietiekamu auditoriju, lai iedzīvotāji pirms vēlēšanām nenokļūtu informatīvā vakuumā. «Taču šobrīd nav skaidrs, kādā veidā tiks sludināti konkursi par komerctelevīziju un reģionālo televīziju piesaistīšanu diskusiju organizēšanā – vai vērtēs pēc acīm vai lojalitātes kādam spēkam,» teica G. Līdaka.
Šobrīd arī neesot skaidrs, par kādiem līdzekļiem tiks organizētas kandidātu diskusijas. Ņemot vērā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas, kurās visā Latvijā piedalījās aptuveni 700 sarakstu, viņas vadītā organizācija aprēķinājusi, ka diskusiju organizēšanai un raidlaika nodrošināšanai būtu nepieciešami aptuveni 300 tūkstoši latu. Par to, kur šādu naudu ņemt,
šobrīd lemjot Finanšu ministrija.
Skar biznesu
Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) uzskata, ka jautājums par reklāmu aizliegšanu pirms vēlēšanām arī ir izvērtējams, jo skar ne tikai iedzīvotāju intereses, bet arī biznesu.
Taču viņš ir pārliecināts, ka likums ir jāizsludina, jo nav aiz kalniem priekšvēlēšanu maratons, kas sāksies februārī. «Likums ir jāizsludina, pretējā gadījumā pašvaldību vēlēšanās būs jāvadās pēc vecā regulējuma. Pēc vēlēšanām nebūs nekādu problēmu atvērt likumu un izlabot kļūdas, kuras izgaismosies priekšvēlēšanu laikā. Tā ir normāla prakse, un neviens likums nav perfekts,» teica politiķis.
Saeima, paredzot, ka priekšvēlēšanu aģitācijas likumam jāstājas spēkā 1. janvārī, par to nobalsoja 29. novembrī. Jaunais regulējums, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, nosaka aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.
Likumprojekts paredz aizliegt aģitāciju televīzijā 30 dienu pirms vēlēšanām, bet šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem. Iecerēts, ka partijas aģitācijai bez maksas varēs izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām. Šāda kārtība katram partiju sarakstam nodrošinās vienādu bezmaksas raidlaiku.
Papildus katrs vēlēšanām pieteiktais saraksts varēs piedalīties priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā elektronisko plašsaziņas līdzekļu un komerctelevīziju programmās. Finansējumu šādiem raidījumiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros plānos Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.