Gadu pēc tam, kad partijām kļuva pieejams valsts finansējums, parlaments apstiprinājis grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas sašaurinās politisko organizāciju iespējas iegūt līdzekļus, saņemot ziedojumus, un būtiski ierobežos partiju priekšvēlēšanu cīņām izmantojamos līdzekļus.
Saskaņā ar tikko apstiprinātajiem grozījumiem viena partijas biedra ziedojumu un biedra naudas summa gada laikā nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 tūkstošus latu. Līdz šim ikviens partijas biedrs gada laikā savai organizācijai varēja ziedot līdz pat 20 tūkstošiem latu.
Identiskas izmaiņas līdz ar grozījumu apstiprināšanu skar arī fiziskas personas, kas vēlas finansiāli atbalstīt sev tīkamu politisko organizāciju. Proti, ziedojums vienai partijai nedrīkstēs pārsniegt 10 tūkstošus kalendārā gada laikā. Likums gan neierobežo indivīdu, ja tas vēlas ziedot vairākām partijām.
Uzklausot partiju argumentus, ka tām likumā paredzēts pārāk īss laiks, lai pārbaudītu ziedotāju un nepieciešamības gadījumā saņemto dāvinājumu atdotu tam atpakaļ, likumā pagarināts termiņš, pēc kura ziedojums likuma izpratnē tiks uzskatīts par pieņemtu. Līdz šim ziedojuma pārbaudīšanai likums atvēlēja 30 dienas, taču, sākot ar grozījumu stāšanos spēkā nākamā gada 1. janvārī, ziedojuma pārbaudīšanai partijas varēs atvēlēt 60 dienas.
Grozījumi arī precizē kārtību, kādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasa informāciju par fiziskās personas — dāvinātāja ienākumu likumību, paredzēta arī iespēja personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi iemesli.
Ja dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbildīs likumā noteiktajām prasībām, finanšu līdzekļi būs jāieskaita valsts budžetā vai manta jānodod valsts īpašumā.
Jaunais regulējums paredz, ka sākotnēji informācija par saņemtajiem dāvinājumiem KNAB būs jāpārbauda 45 dienu laikā līdzšinējo 30 dienu vietā, ņemot vērā, ka dokumentu pārbaude un informācijas apkopošana no daudzām valsts informācijas sistēmām ir darbietilpīgs process.
Partiju finansēšanas likums grozīts, ņemot vērā, ka no 2012. gada 1. janvāra partijām ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī to, ka nepieciešams mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz partiju darbību.
Tādēļ, lai pilnveidotu regulējumu partiju finansēšanai no valsts budžeta, grozījumi nosaka, ka budžeta finansējumu varēs saņemt arī partija, kas izveidojusies pēc Saeimas vēlēšanām, apvienojoties divām vai vairākām partijām, kas iepriekš saņēmušas valsts finansējumu.
Piemēram, gada sākumā Reformu partija no valsts saņēma 23,8 tūkstošus latu, bet LPP/LC, kas arī bija pieteikusies uz valsts finansējumu, naudu nesaņēma, jo bija paziņojusi par darbības izbeigšanu.
Grozījumi paredz uz pusi samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņus, un turpmāk partijas Saeimas un pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēt iztērēt summu, kas uz katru vēlētāju iepriekšējās vēlēšanās nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 0,0004 līdzšinējā koeficienta 0,0008 vietā. Saeimas ārkārtas vēlēšanās koeficients samazināts no 0,0004 līdz 0,0003.
Partijas šiem grozījumiem, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, jau sākušas gatavoties. Piemēram, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs partijas pašvaldību deputātus mudināja par saviem darbiem vēlētājus vairāk informēt sociālajos medijos, piemēram, Twitteri.