Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs), kas, neiegūstot piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai, nevarēja kļūt par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekli, cīņai par pielaižu izsniegšanas liberalizāciju ar roku nav atmetis.
Nespējot panākt paša izstrādāto piedāvājumu grozījumiem likumā par valsts noslēpumu apstiprināšanu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, viņš apņēmies panākt caurskatāmāku un, pēc viņa domām, demokrātiskāku pielaižu izsniegšanu, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē A. Elksniņš bija iesniedzis 20 priekšlikumus, kuru būtība bija panākt, lai virknei ierēdņu un Saeimas deputātu pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai nodrošinātu automātiski, atsakoties no līdzšinējās kārtības, kurā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) izlemj, kam šādu pielaidi izsniegt.
Nepieciešamību parlamentāriešiem atļauju izsniegt automātiski deputāts argumentēja ar apsvērumu, ka lielākā daļa Saeimas deputātu, kuriem nav pieeja sensitīvajai informācijai, noteiktos Saeimas balsojumos nespēj pieņemt pamatotu lēmumu. Piemēram, esošajā kārtībā apgrūtināta bez pielaides esošajiem deputātiem būs izšķiršanās nākamgad gaidāmajā balsojumā par jauno SAB direktoru, jo daļai informācijas par jauno kandidātu piekļūs tikai tie deputāti, kuriem ir pielaide. Esošais SAB direktors Jānis Kažociņš jau informējis, ka nākamajam termiņam atbildīgajā amatā nekandidēs.
Pēc viņa domām, automātiskai pielaidei valsts noslēpumu saturošai informācijai vajadzētu būt arī Valsts prezidentam. Pretējā gadījumā varot rasties situācija, kurā prezidents tiek ievēlēts, bet viņš nespēj pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus. A. Elksniņš uzskata, ka SAB šādā veidā var manipulēt ar demokrātiju.
Turpinot teoretizēt, A. Elksniņš norādīja, ka vēl lielākas problēmas esošajā sistēmā būtu tad, ja prezidentu ievēlētu tauta, bet pielaidi valsts noslēpumam viņam nedotu. «Šāda situācija nav iedomājama ne Lietuvā un pat ne Krievijā, kur prezidentu ievēlē vispārējās vēlēšanās,» teica deputāts.
Šādai nostājai visām drošības iestādēm raksturīgajā lakonismā nepiekrita SAB pārstāvji, kuri nepieņēma argumentu, ka līdzīga sistēma veiksmīgi strādā Vācijā un Lietuvā un līdzīgas rekomendācijas savos norādījumos par personām nepieciešamajām drošības pārbaudēm devusi Eiropas Savienības Padome. «SAB uzskata, ka jebkura persona ir pārbaudāma,» teica biroja pārstāvis.
Arī A. Elksniņa vismaz daļēji personīgo apsvērumu dēļ virzītais priekšlikums, ka ikvienai personai ir tiesības uzzināt iemeslus, kādēļ pielaide atteikta, neizturēja SAB kritiku, un Saeimas komisija to neapstiprināja. SAB skaidroja, ka šāds paskaidrojums nav iespējams, jo līdz ar tā nodošanu par neuzticamu atzītas personas rokās, tās rīcībā var nonākt informācija par tiem cilvēkiem, kas bijuši iesaistīti informācijas vākšanā par konkrēto personu.
Jautāts, vai ar iniciatīvu mainīt esošo kārtību A. Elksniņš nācis klajā, jo jūtas, kā izbrāķēts pilsoniski domājošs Saeimas deputāts, politiķis atbildēja noliedzoši. Viņš šo cīņu ar jau ierasto kārtību esot uzsācis tādēļ, ka, pēc viņa domām, drošības iestādēm Latvijā ir pārāk liela vara, kuru nereti savās interesēs izmantojot pie varas esošā politiskā elite.