Cietuši neveiksmi mēģinājumā panākt referendumu par nulles pilsonību un vainojot Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) politiska, nevis juridiska lēmuma pieņemšanā, Saskaņas centrs iecerējis mainīt kārtību, kādā apstiprina komisijas locekļus, un padarīt tos mazāk saistītus ar pie varas esošajiem politiķiem.
Jau rakstīts, ka CVK nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Par parakstu vākšanas otrā posma sākšanu balsoja tikai Saskaņas centra (SC) un Reformu partijas (RP) virzītie pārstāvji.
Politiski ietekmējami
Andrejs Elksniņš, kurš asi kritizē nule kā Saeimā apstiprināto referendumu likumu un līdz ar pārstāvēto frakciju un opozīcijas biedriem Zaļo un zemnieku savienībā šonedēļ lūgs Valsts prezidentu to neizsludināt, uzskata, ka pēc pilsonības referenduma apturēšanas referendumu likuma kontekstā būtu nepieciešams arī pārskatīt kārtību, kādā apstiprina CVK locekļus, lai panāktu kvalitatīvākus komisijas lēmumus.
«Pašlaik CVK locekļus izvirza partijas. Piemēram, Saskaņas centra izvirzītais ir mans palīgs, un es neesmu drošs, ka viņš savos lēmumos neietekmējas – kaut arī neapzināti – no frakcijas un no manis,» saka politiķis. Pēc viņa domām, apolitisku CVK locekļu izraudzīšanās mazāk iespējamu padarītu pašlaik visai bieži vērojamo situāciju, kad CVK locekļus izvirzījušās partijas «tiekas ar viņiem pa stūriem un pārrunā, ko un kā darīt».
Kā alternatīvu A. Elksniņš un SC piedāvāšot ieviest sistēmu, kurā CVK locekļus izraudzīsies līdzīgi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem – proti, publiski apspriežot kandidātus un izraugoties labākos konkursa kārtībā.
Nav atbalsta
Kaut arī jautājumā par nulles pilsonības referendumu RP bija vienādās domās ar SC, tomēr jautājumā par CVK locekļu izraudzīšanos vienprātības nav.
«Latvijas ir parlamentāra valsts, un šis ir klasisks parlamentārisma veids, kā izvirzīt CVK locekļus,» saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese LībiņaEgnere. Turklāt esošā kārtība esot pārņemta no aizvadītā gadsimta 20. gadiem, papildinot to ar uzlabojumiem, kas atrunā kārtību, kā piesaistīt ekspertus un iegūt dažādus atzinumus.
Arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis neuzskata, ka CVK locekļu izraudzīšanās kārtībā vajadzētu ieviest kādas korekcijas. «Diskusija par CVK sastāvu būs neizbēgama, bet drīzāk paplašināšanas virzienā, jo politiķu klātbūtne nav nepareiza,» saka Dz. Zaķis.
Viņš domā, ka esošajā sistēmā ir stingra loģika, jo Saeimā iekļuvušo partiju deleģētie CVK locekļi par procesiem Saeimas, pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās nepastarpināti informē savus politiskos līdzgaitniekus. Viņš arī brīdināja, ka, mainot CVK locekļu izvirzīšanas kārtību, var rasties situācija, kurā CVK iekļūst tikai vienai – valdošajai – partijai simpatizējoši cilvēki.
Pārliecināts, ka kārtību mainīt nevajag, Dz. Zaķis gan piekrīt, ka vajadzētu skaidri noteikt konstitucionālā eksperta klātbūtni CVK, kuru varētu deleģēt Valsts prezidents.
Politiskās atraugas
No frakcijām neatkarīgo deputātu grupas līderim Klāvam Olšteinam pozicionēta viedokļa šajā jautājumā nav. «Katrs ierosinājums noteikti ir jāvērtē un par to jādiskutē. Nevaru uzreiz pateikt ne jā, ne nē. Taču, ja ko mainīs, tad to gan nevarētu attiecināt uz esošo sastāvu,» teica K. Olšteins.
«Šāda iniciatīva ir nepamatota – politiskās atraugas no nepilsoņu referenduma,» nesaudzīgs savā vērtējumā ir politologs Ivars Ījabs. Politisko norišu eksperts uzskata, ka pat apolitisku cilvēku izraudzīšanās CVK locekļu amatos nedotu SC cerēto rezultātu.
«Kas viņiem liek domāt, ka pie šādas sistēmas CVK būs mazāk politisks. Domāju, ka tur būs krietni vairāk politikas, jo cilvēki būs spiesti pozicionēties publikas priekšā, nāks ar savu politisko platformu par to, ko viņi vēlas darīt CVK,”» viedokli skaidroja politologs.
CVK pašlaik ir deviņi locekļi. No tiem sešus deleģējuši Saeimā ievēlētie politiskie spēki, pa vienam Augstākā tiesa un Latvijas Pašvaldību savienība. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars CVK vada jau kopš 1997. gada, un šajā amatā Saeima viņu atkārtoti apstiprinājusi piecas reizes.