Valsts karogu Svētā Gara tornī pacels arī Rīgas pils remonta laikā

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā apstiprināja Valsts prezidenta Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu, kas paredz, ka Rīgas pils Svētā Gara tornī valsts karogu novieto neatkarīgi no ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta.

Normatīvais akts nosaka, ka tas attiecas arī uz prezidenta rezidenci - Rīgas pilī un vasaras rezidenci Jūrmalā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Saskaņā ar likumu karogs būs novietots arī virs Saeimas galvenās ēkas, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšsēdētāja Ina Druviete (V). Tādējādi likums paplašina pašreizējās redakcijas formulējumu, ka karogam jāatrodas pie ēkas.

Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienās Latvijas valsts karogs kopā ar kaimiņvalstu karogiem jānovieto arī pie prezidenta rezidences, norādīja Preses dienestā.

Likums nosaka, ka valsts karogam Svētā Gara pils tornī un prezidenta rezidencē jāatrodas tik ilgi, kamēr tā lietošana šādos apstākļos ir savienojama ar cieņu pret valsts karogu. Valsts karoga lietošanu varēs īslaicīgi pārtraukt, ja tas būs nepieciešams neatliekamu remontdarbu dēļ.

Par valsts karoga lietošanu Svētā Gara tornī un pie prezidenta rezidences Rīgas pilī un vasaras rezidencē Jūrmalā atbildēs Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Skaidrojot šādu likuma grozījumu nepieciešamību, tam Valsts prezidenta kancelejas izveidotajā anotācijā bija uzsvērts, ka pēc Strazdumuižas pamiera 1919.gada 3.jūlijā Rīgas pils nonāca Latvijas valsts īpašumā un līdz padomju okupācijai pils tornī plīvoja Latvijas valsts karogs. 1988.gada 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs.

Savukārt pašlaik spēkā esošais Latvijas valsts karoga likums nenodala Rīgas pils Svētā Gara torni kā valstiskuma simbolu no Valsts prezidenta rezidences. Tāpat Latvijas valsts karoga likums vairākkārt skaidri noteic, ka pie ēkām, kurām tiek veikts fasādes remonts vai kapitālremonts, valsts karogu nelieto.

LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā Rīgas pilī paredzētos remontdarbus, 2012.gada 6.septembrī Latvijas valsts karogs no Rīgas pils Svētā Gara torņa tika pārvietots uz Melngalvju nama ēku kompleksu. Konstatējot, ka 2012.gada 30.oktorbī remontdarbi joprojām nav sākti, Valsts prezidenta kanceleja rakstiski vērsās pie Rīgas pils tiesiskā valdītāja un par rekonstrukciju atbildīgās institūcijas AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ar aicinājumu pacelt valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī.

VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš sacīja, ka VNĪ noteikti atsaucas šim aicinājumam un novembrī valsts svētku laikā Latvijas valsts karogs plīvos Rīgas pils Svētā Gara tornī.

Jau ziņots, ka rezolūciju ar aicinājumu nekavējoties pacelt Latvijas valsts karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī valdes sēdē pieņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA).

Latvijā

14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par seksuālu uzmākšanos noteikt administratīvo atbildību, lai atturētu varmākas no turpmākiem seksuāla rakstura pārkāpumiem. Kārtējo reizi sabiedrībā tika iemests savā bezjēdzībā “izcils” sacerējums. Tā kā šādi “dokumenti” tiek producēti regulāri, par to vairs nav jābrīnās. Šo lielo notikumu “Neatkarīgajai” komentē politologs Filips Rajevskis.

Svarīgākais