Tieslietu ministrs Mareks Segliņš nolēmis rosināt grozījumus likumos, kas turpmāk ļautu par tiesnešu karjeru lemt speciāli izveidotai Tieslietu padomei. Tas nozīmē, ka Saeimai par Temīdas pārstāvju iecelšanu vairs nebūtu teikšanas.
Rodas jautājums, vai izmaiņas likumos nepieciešamas tāpēc, ka Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim Mārim Vīgantam Saeimas balsojuma latiņa izrādījās pārāk augsta?
Jāatgādina, ka Saeima šogad, 22. oktobrī, neatbalstīja M. Vīganta iecelšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā. Spekulējot ar faktiem, tiesneša fiasko daudzi centās notušēt ar viedokli, ka tā ir Aivara Lemberga atriebība, jo M. Vīgants 2007. gadā lēma par Ventspils mēra apcietināšanu. Visskaļāk šo viedokli izteica Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) un dara to joprojām.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Neimanis uzskata, ka M. Segliņa rosinātās izmaiņas ļaus izvairīties no politiskā spiediena, kāds bijis M. Vīganta gadījumā. "Tiesnešu pārcelšana nav politiska izšķiršanās. Politiska izšķiršanās nepieciešama tad, kad kādu tiesnesi ieceļ. Pārcelšana atkarīga no tiesneša profesionalitātes un vajadzības konkrētā tiesā," norāda J. Neimanis. Interesanti, ka LATB dibināta divas nedēļas pirms liktenīgā balsojuma un tikai pagājušajā nedēļā, 12. novembrī, oficiāli reģistrēta. Pagaidām citas aktivitātes, izņemot M. Vīganta aizstāvēšanu, biedrība nav izvērsusi, tāpēc rodas jautājums, vai tiešām tā radīta, lai veicinātu tiesu profesionalitāti un godīgumu?
Šaubas rodas tāpēc, ka M. Vīganta reputācija kā augstas raudzes profesionālim nav viennozīmīga. Piemēram, SIA Baltijas Juridiskā Kompānija jurists Māris Grudulis ar M. Vīgantu kā tiesnesi sastapies trīs reizes un uzskata, ka visās reizēs tiesneša nolēmumi bijuši klaji pretstatā likuma normām. Vienā gadījumā M. Vīganta lēmums augstākā instancē atzīts par prettiesisku, citā tā nepareizība bijusi tik klaja, ka tikusi rakstīta sūdzība tieslietu ministram disciplinārlietas ierosināšanai.
"Trešajā gadījumā lēmums bija tik paviršs, ka manam klientam bija jautājums, vai pie vainas ir tas, ka tiesnesis Vīgants daudz laika velta papildu ienākumu gūšanai, kas nav saistīti ar tiesneša amata pienākumu pildīšanu? Nav noslēpums, ka viņš, piemēram, apmāca maksātnespējas administratoru kandidātus, iespējams, ka tas var atstāt iespaidu uz tiesneša darba kvalitāti," saka jurists.
Savukārt deputāts Valērijs Agešins pēc 22. oktobra balsojuma skaidri pateica, kāpēc bija pret tiesneša paaugstināšanu: "Viņš [M. Vīgants] nespēja precīzi, skaidri un profesionāli atbildēt uz deputātu jautājumiem."
Ņemot vērā, ka M. Vīgantam vēl nav maģistra grāda, viņa karjera bijusi strauja. 2007. gada maijā viņš apstiprināts par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi; 2008. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku, bet 2009. gadā jau tika virzīts AT tiesneša amatam. Neoficiāli izskanējusi informācija, ka M. Vīgants pavasarī varētu nomainīt ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs iepriekš izteicies, ka varētu M. Vīganta kandidatūru virzīt otrreiz.
"Pēc Vīganta viedokļa uzklausīšanas un izvērtējot visu informāciju, kas būs AT priekšsēdētāja rīcībā, viņš arī izlems par turpmāko rīcību," saka AT komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Tikšanās datums pašlaik nav zināms.
Uzzināt par M. Vīganta gatavību otrajam startam Neatkarīgajai neizdevās, jo tiesnesis, pēc sekretāres teiktā, "ir pārāk aizņemts, lai kontaktētos ar žurnālistiem".