Politiska spiediena dēļ radio pamet producente Lūse
Latvijas Radio darbinieku sašutums pēc Neatkarīgās publicētās sarunas ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvjiem un publiskais paziņojums, ka radio cilvēki strādā sabiedriskajā medijā, nevis valdības ruporā, konfrontē ar citu – iespējams, ne mazāk zīmīgu – notikumu radio virtuvē.
Atlūgumu iesniegusi pieredzējusī žurnāliste, ziņu dienesta vecākā producente Eva Lūse, un motivācija ir gluži pretēja darbinieku atklātajā vēstulē minētajai – viņas skatījumā Latvijas Radio ir valdības rupors: «Liberālais mazākums ir uzurpējis varu, izmantojot to pašu naudas atkarību. Radio un televīzijas vadītāji katru gadu spiesti līst vai uz vēdera valdošās elites priekšā – iedodiet mums dienišķo maizi. Šī atkarība ir apzināti veidota, un sabiedriskie mediji apzināti tiek vājināti.»
Spitālīgie tomēr ir
Vārgums rada likumsakarīgas sekas. Piemēram, sabiedrības vairākums ir pret eiro ieviešanu, bet studijā sistemātiski sēž Latvijas Bankas prezidents, premjers un finanšu ministrs, reklamējot pievienošanos eirozonai. Radio deklarē, ka savā darbā ievēro taisnīguma, objektivitātes un līdzsvara kritērijus, taču virknei cilvēku mikrofons vispār netiek piedāvāts: «Es vienmēr esmu gribējusi, lai arī opozīcija tiek uzklausīta. Valstī spitālīgo nav, un, ja vien cilvēks neaicina uz varas gāšanu vai citām pretlikumīgām darbībām, viņš ir jālaiž pie vārda! Arī Šlesers, Šķēle vai Lembergs.»
Par daudziem sabiedrībā pretrunīgi uztvertiem jautājumiem radio izvēloties nerunāt pēc būtības. Betona zīdaiņi uz Kaļķa ielas ir tikai sociālās mākslas piemērs, nevis nācijas izdzīvošanas jautājums. E. Lūsei ir konservatīvi uzskati, arī iebildumi pret Latvijas Radio īpašo iejūtību attiecībā uz homoseksuālismu. Kolēģis Kārlis Streips ar viņu pat nesveicinoties. Taču homoseksuālisma sistemātiskā propagandēšana ēterā norādot uz vērtību krīzi sabiedriskajā medijā. «Cilvēkiem tas liberālisms ir noriebies, un viņi grib atgriezties pie konservatīvām vērtībām,» uzskata žurnāliste.
Tāpēc viņa darbojas Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrībā un iestājas par stiprām ģimenēm un abortu izskaušanu. Šo pārliecību viņa gan nekad neesot sludinājusi Latvijas Radio, izmantojot savu dienesta stāvokli.
Vienotais medijs būs politisks rīks
Ticamākais iemesls, kādēļ E. Lūsei bija jāaiziet, ir aktīva pretošanās sabiedrisko mediju apvienošanas idejai. Viņas skatījumā vienotais vai jaunais sabiedriskais medijs ir politisks pasūtījums – eksistē cilvēku grupa, kas grib pārņemt mediju kanālus, lai ietekmētu politiku. Tiešu pierādījumu tam, protams, nav. Un būtībā ir vienalga – kā viņus sauc – liberāļi vai sorosisti. «Apvienošana būs graujoša mediju videi. Tā sistēma paredzēta ļoti vienkārša. Pēc apvienošanās paliek viens kopējs vadītājs, viens cilvēks, kurš pilnībā atkarīgs no valsts budžeta naudas un tātad ir ļoti manipulējams. Ideja par abonentmaksām vismaz tuvākajā laikā cauri neies, tas ir skaidrs. Un līdz ar to sabiedriskā medija atkarība no politiskās varas būs ārkārtīgi liela.»
Oficiālais iemesls E. Lūses aiziešanai bija viņas atlūgums, savukārt pirms tam – piedāvāts pazeminājums amatā no vecākā uz ierindas producentu. E. Lūse izvēlējās uzlikt galdā atlūgumu, un tās pašas dienas laikā tas arī apstiprināts. Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis par to uzzināja ar īsziņas starpniecību, jo pašlaik atrodas komandējumā Ķīnā. Lēmumu pieņēma ziņu dienesta vadītāja Laura Dreimane. Viņai tas esot bijis pārsteigums un arī ģenerāldirektoram. Taču, kāpēc E. Lūsi tika nolemts pazemināt amatā, īsti skaidrs nekļūst. Ziņu vadītāja stāsta, ka E. Lūsei esot citi projekti, kuros viņa ir aizņemta, arī – kā līdzīpašniece Rīgas Apriņķa Avīzē.
Karjerai kaitīgs uzskats
Žurnālistu vidē runā, ka patiesībā dabūt prom no radio šo pārlieku konservatīvo producenti palūdza NEPLP. Laura Dreimane noliedz: «Par spiedienu no NEPLP – tās ir pilnīgas muļķības. Tā ir tikai un vienīgi mana izšķiršanās, kuru pieņemt, kuru ne.» Tomēr saķeršanās ar mediju uzraugu E. Lūsei ir bijušas, to apstiprina gan viņa pati, gan pāris oficiālas vēstules un galu galā arī pats NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants. Līdztekus politisko partiju ievēlētajai NEPLP, sabiedrisko mediju darbu un saturu uzrauga arī Sabiedriski konsultatīvā padome, kurā darbojas plašs sabiedrības pārstāvju loks un pašus radio cilvēkus pārstāv E. Lūse – padomes priekšsēža vietnieka amatā. NEPLP savukārt uzskata, ka viņa ievēlēta nelikumīgi. A. Dimants skaidro, ka runa ir vienīgi par procedūras pārkāpumiem un nekādu citu principiālu iebilžu pret E. Lūsi NEPLP neesot. «Mums nekad nav bijis darba kārtībā tāda jautājuma, ka viņai nevajadzētu strādāt Latvijas Radio,» vēsta A. Dimants, pievienojoties par viņas aiziešanu pārsteigto amatpersonu pulciņam. Taču iepriekš saķeršanās bijusi arī par tām pašām ģimenes lietām – darba grupā, kurā tiek formulēti jaunā apvienotā sabiedriskā medija mērķi un vīzijas, E. Lūse uzstāja, ka vienam no tā uzdevumiem jābūt ģimenes institūta stiprināšanai. Pēc garām diskusijām un neprecētu sēdes dalībnieku iebildēm priekšlikumu akceptēja. Taču jau pēc sēdes protokolā ģimenes tika aizstātas ar bērniem un jauniešiem, ko E Lūse darīja zināmu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Žurnāliste secina, ka jau pašlaik «sabiedriskais medijs vairs nepilda sabiedriskā medija funkciju, proti, sabiedrības vairākuma viedoklis netiek pārstāvēts». Taču vienlaikus izdarāms cits secinājums, proti, šāds uzskats žurnālista karjerai nav labvēlīgs.