Kuzins sūdzas tiesā par "nepilsoņu referenduma" neizsludināšanu

© F64 Photo Agency

"Apvienības pret nacismu" vadītājs Jānis Kuzins šodien Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu par "nepilsoņu referendumu", aģentūru LETA informēja pats Kuzins.

Savā pieteikumā viņš lūdz tiesu atcelt minēto CVK 1.novembra lēmumu un uzlikt par pienākumu CVK nodot likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" parakstu vākšanai šī likuma ierosināšanai.

Administratīvajā rajona tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka Kuzina pieteikums pagaidām vēl nav reģistrēts lietvedībā.

Kā ziņots, CVK 1.novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".

Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais