Latvijai nav būtiskas atšķirības, kurš no ASV prezidenta amata kandidātiem uzvarēs

No Latvijas interešu viedokļa nav būtiskas nozīmes, kurš no sāncenšiem uz Baltā nama saimnieka titulu uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās - pašreizējais prezidents Baraks Obama vai republikāņu kandidāts Mits Romnijs, un atšķirības saskatāmas vien nelielās niansēs, liecina aģentūras LETA ekspertu aptauja.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors un Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzsvēra, ka Obamas vai Romnija uzvara vēlēšanās nemainīs līdzšinējās Latvijas un ASV attiecības. Vienlaikus eksperti atzīmēja, ka, par prezidentu atkārtoti kļūstot Obamam, tiks turpināta viņa līdzšinējā politika, kura ir prognozējamāka nekā Romnija iecerētā.

"Ja raugās uz Latviju un Baltijas valstīm, neatkarīgi no tā, kurš kandidāts uzvarēs, būtisku izmaiņu ASV ārpolitikā uz šo reģionu nebūs," vērtēja Ozoliņa.

Viņa skaidroja, ka izmaiņas attiecībās nav gaidāmas, jo Baltijas valstis nav ASV ārpolitikas prioritāšu pirmajā desmitniekā un ASV ārpolitika ir ilgtermiņa politika, pārmaiņas iespējamas vien retorikā, bet arī tās šoreiz, visticamāk, nav gaidāmas. "Baltijas valstis ir daļa no Eiropas, un ASV politika attiecībā uz šo pasaules daļu tiek apskatīta kā ģeopolitiskas vienības sastāvdaļa," teica Ozoliņa, bilstot, ka ASV skatījums uz Latviju būs cieši saistīts ar to, kāda būs Vašingtonas politika attiecībā uz Eiropu, kura, ekspertes vērtējumā, nemainīsies.

Arī Sprūds skaidroja, ka, no Latvijas interesēm raugoties, starp Obamu un Romniju nav lielas atšķirības. "Abi viņi būs pietiekoši proaktīvi un vienlaicīgi turpinās to, ko mēs jau esam redzējuši," bilda eksperts, norādot, ka neviens no kandidātiem neliks ASV ārpolitikas uzsvaru uz Eiropu un noriets Eiropas stāstam ASV ārpolitikā saglabāsies.

Kā Obamas priekšrocības ASV prezidenta amatā eksperts minēja jau līdz šim veiktos būtiskos žestus Latvijai, piemēram, NAO aizsardzības plānu izstrādi Baltijas valstīm, militārās mācības un ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīti Rīgā. Attiecībā uz Romniju tomēr valdot lielāka neprognozējamība.

Vienlaikus Sprūds uzsvēra: pat ja mūsu valstij ar šī prezidenta administrāciju nav ļoti ciešu attiecību, Latvijai ir izdevīgāk, ka ASV prezidenta amatu ieņem cilvēks, kuru respektē pasaulē.

"Ne viens, ne otrs mums nebūs ne katastrofa, ne ļoti labs risinājums," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Kudors, uzsverot, ka mūsu reģions ASV ārpolitikā jebkurā gadījumā būs piemirsts, pat ja vēlēšanās uzvarēs republikānis Romnijs.

Lai arī, pēc Kudora teiktā, Latvijas politiskā elite ASV vēlas saskatīt Krievijas ietekmes līdzsvarotāju, arī Romnija nākšana pie varas situāciju nemainīs, jo tradicionāli mūsu valstij izdevīgāko republikāņu atšķirība no demokrātiem ārpolitikā vien varētu balstīties retorikā, bet neatšķirties praktiskajā darbībā. "Krievijas līdzsvarošanas ziņā republikāņi kopumā Latvijai ir izdevīgāki, bet, no otras puses, Romnijs mums ir tumšais zirdziņš, mēs nezinām, kāda būtu viņa ārpolitika," bilda eksperts.

Jau ziņots, ka 6.novembrī ASV notiek prezidenta vēlēšanas, kurās galvenā cīņa norisināsies starp pašreizējo Baltā nama saimnieku Obamu un republikāņu kandidātu Romniju.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais