Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Latvijā \ Politika

Aptur referendumu par pilsonību visiem

Ja Administratīvā tiesa neatcels Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu, referendums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem nenotiks. Komisija ceturtdien nolēma neizsludināt referenduma par vēlētāju iesniegto likumprojektu Grozījumi Pilsonības likumā ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanas otro posmu.

Kaut arī daļa CVK locekļu izvirzījušo Saeimas frakciju pārstāvji atzīst, ka lēmums bijis politisks, komisija arī norāda, ka iniciētais referendums ir pretrunā ar Satversmes pantu, kas nosaka, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai un šāds referendums varētu būtiski paplašināt pilsoņu loku, kas, savukārt, ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.

Komisija lēmumu pieņēma balsojumā. Pirms tā CVK vadītājs Arnis Cimdars, gan pauda viedokli, ka viņaprāt tam vai referendumam notikt vajadzētu lemt tautai otrajā parakstu vākšanas kārtā. Tiesa, pats viņš balsojumā nepiedalījās atturoties. Rezultātā ar sešām balsīm pret un divām par otrās parakstu vākšanas kārtas uzsākšanu referenduma organizēšana tika apturēta.

Nacionālās apvienības rindās sašutumu izraisīja fakts, ka līdz ar Saskaņas centru (SC) par otro kārtu balsoja arī koalīcijas partnera - Reformu partijas (RP) virzītā CVK locekle Ieva Gruziņa. Piemēram, Dzintars Rasnačs neslēpa sašutumu par I. Gruziņas balsojumu, pieļaujot domu, ka RP turpina tuvoties SC. „Kā roka ar cimdu? Maskas krīt. CVK balsojumā par PCTVL referenduma tālāku virzību nobalsoja Maļcevs (SC) un Gruziņa (RP),” saka deputāts.

RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers gan kategoriski noliedz, ka šis partijas virzītās CVK locekles balsojums būtu interpretējams, kā partijas oficiālais viedoklis un ka I. Gruziņai būtu likts balsot tieši tā. To, ka partija atbalsta pilsoņu tiesības paust savu gribu referendumos, netieši atzīstot, ka I. Gruziņa balsojumā tomēr paudusi arī partijas viedokli, viņš nenoliedz.

„CVK ir neatkarīga institūcija un politiķiem ir jāpārstāj jebkurš politisks spiediens uz komisijas locekļiem. Mēs vienmēr esam bijuši pret automātisku pilsonības piešķiršanu, jo šādi tiktu apdraudēta Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna. Tomēr mēs esam par to, lai visiem būtu iespēja paust viedokli referendumā,” teica V. Zatlers.

Komisijas lēmumu bez piebildēm atbalsta Vienotība, kas ir pārliecināta, ka CVK lēmums ir izsvērts un pamatos. Tādās pašās domās ir arī Nacionālās apvienības locekļi un no frakcijām neatkarīgie deputāti, kuru līderis Klāvs Olšteins neslēpa, ka pirms CVK sēdes ar savu pārstāvi komisijā apspriedušies un pieņēmuši politisku lēmumu balsot pret parakstu vākšanas turpināšanu.

Savukārt Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš uzskata, ka CVK balsojums ir politisku ne juridisku apsvērumu motivēts.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars nenoliedz, ka divi lēmuma varianti sagatavoti bija. „Bija divi varianti, jo bija svarīgi pēc būtības saprast, kā var argumentēt šos variantus,” teica A. Cimdars, piebilstot, ka CVK nepārstāvot neviena intereses, komisijas locekļi balsojuši saskaņā ar savu izpratni un tās lēmumu desmit dienu laikā varot pārsūdzēt Administratīvajā tiesā.

Ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistītās kustības Par vienlīdzīgām tiesībām iesniegtais likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.

Atbilstoši likumam Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.