Pilsoņi pilsētu mērus vērtē kritiskāk

© F64 Photo Agency

Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju vērtējums valsts lielāko pilsētu mēru darbam bieži ir kritiskāks nekā sabiedrībai kopumā, liecina socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kaut arī reitingu atšķirības nav milzīgas, taču vielu pārdomām politiķiem tās sniedz. Politisko norišu vērotāji uzskata, ka atšķirības reitingos skaidrojamas ar to, ka bez tiesībām piedalīties vēlēšanās esošajiem nepilsoņiem ir mazāka motivācija pievērst uzmanību pašvaldību un valdības darbības niansēm, tādēļ to vērtējums nav tik cieši saistāms ar politiķu patiesajiem sasniegumiem.

Skatot atšķirības starp pilsoņu un visu aptaujāto sniegto vērtējumu, vislielākais reitingu zudums ir Rīgas un Ventspils mēriem – Nilam Ušakovam un Aivaram Lembergam. Rīgas galvas darbu pozitīvi vērtē 31% pilsoņu, bet, pievienojot sarakstam arī nepilsoņu sniegto vērtējumu, reitings sasniedz jau 39,9%. Arī A. Lemberga darbu balsstiesīgie vērtē kritiskāk nekā sabiedrība kopumā – reitinga starpība ir 5,1 procentpunkts (19,8 un 24,9). Neraugoties uz atšķirībām reitingos, šie nacionālās politikas smagsvari savas pozīcijas lielo pilsētu mēru topa galvgalī saglabā.

Visas Latvijas mērogā godpilno trešo vietu ieņem liepājnieks Uldis Sesks, kura darbu pozitīvi vērtē 2,5% balsstiesīgo valsts iedzīvotāju. Viņš ir arī viens no retajiem pilsētu mēriem, kura darbu pilsoņi vērtē pozitīvāk nekā nepilsoņi (1,2%).

Arī Valmieras vadītājs Inesis Boķis var būt gandarīts – visas valsts mērogā viņš ir ceturtais labāk vērtētais lielās pašvaldības vadītājs, un arī viņa darbību vēlētāji vērtē labāk (1,7%) nekā sabiedrība kopumā (1,2%).

Valsts pilsoņi Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču ierindojuši piektajā vietā, un arī viņa darbu balsstiesīgie vērtē pozitīvāk nekā sabiedrība kopumā (–0,6 sabiedrība un 0,5 pilsoņi) .

Neitrāli Latvijas iedzīvotāji (0%) vērtējuši Rēzeknes vadītāju Aleksandru Bartaševiču, taču balsstiesīgie aptaujas respondenti bijuši kritiskāki – vairākums balsstiesīgo viņa darbību vērtē kritiski (–0,8%).

Jelgavas mēra Andra Rāviņa paveikto pilsoņi visā valstī ierindo septītajā vietā: tiesa, identiski gan sabiedrība kopumā, gan pilsoņi (–0,9%).

Astotais labākais vērtējums balsstiesīgo skatījumā ir Daugavpils pašvaldības vadītājai Žannai Kulakovai, un arī viņas veikums pilsoņu acīs ir sliktāks (–2,1%) nekā sabiedrībai kopumā (1,9%).

Starp valsts lielāko pilsētu mēriem vissliktāk tiek vērtēts jūrmalnieka Gata Trukšņa darbs – viņš ar negatīvu sava darba vērtējumu (–5,6% pilsoņi un 5,5 sabiedrība) noslēdz šo topu.