Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs uzklausījis Latvijas viedokli un intereses jautājumā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un uztver tās ļoti nopietni, tomēr atgādina, ka ES budžets būs kompromiss starp visām dalībvalstīm.
Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovskis (V) Eiropadomes priekšsēdētājs žurnālistiem atzina, ka ļoti labi saprot, cik Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgi ir jautājumi par tiešmaksājumiem zemniekiem un Kohēzijas līdzekļu taisnīga sadale.
Jautāts, cik pamatotas ir Latvijas prasības ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam, van Rompejs sacīja, ka šo prasību saturu nekomentēs, taču atceras, ka arī pirms diviem gadiem, kad ticies ar Dombrovski un uzklausījis Latvijas intereses, viņš ļoti nopietni uztvēris Latvijas intereses un bažas. Tomēr viņš atgādināja, ka ES jaunais budžets būs kompromiss starp dalībvalstīm.
"Atrast kompromisu būs politisks izaicinājums. Visām valstīm, iekļaujot Latviju, ir savas intereses un prioritātes. Es esmu ņēmis vērā Latvijas pozīciju attiecībā uz kohēzijas fondiem un lauksaimniecības finansējumu. Es nevaru pateikt, kāds būs gala lēmums," sacīja Eiropadomes vadītājs.
Viņš arī atzina, ka ES daudzgadu budžeta neapstiprināšana negatīvi ietekmēs jaunu darbavietu radīšanu un izaugsmi kopumā. "Es esmu pārliecināts, ka ES valstu un valdību vadītāji spēs atrast kompromisu attiecībā uz ES budžetu, kas gan ir stipri apgriezts," teica van Rompejs, vēlreiz uzsverot, ka šajā ziņā nedrīkst būt domstarpības un ir jāatrod kompromiss.
Viņaprāt, jaunajam ES budžetam ir jābūt sabalansētam un budžeta sadalei starp ES dalībvalstīm ir jābūt godīgai.
Eiropadomes priekšsēdētājs atzinīgus vārdus veltīja arī Latvijas paveiktajam, lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes, un uzskata, ka tam ir jākalpo par iedvesmu arī citām ES valstīm, kas ir saskārušās ar ekonomiskām grūtībām. Latvija arī ir labs piemērs tam, ka krīzes laikā, apgūstot ES fondu finansējumu, netiek samazināts arī valsts līdzfinansējums projektiem. "Pat krīzes laikā valdība nesamazināja valsts līdzfinansējumu plānotajiem projektiem un nodrošināja, ka ES finanses ieplūst Latvijā. Tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas nodrošināja veiksmīgu Latvijas atkopšanos pēc krīzes," viņš uzsvēra.
Viņaprāt, vērā ir ņemami arī Latvijas plāni pievienoties eirozonai 2014.gadā. "Tas ir tālredzīgs plāns un drosmīgs solis, jo eiro ir ilgtermiņa un Eiropas integrācijas projekts," sacīja van Rompejs. Pēc viņa domām, signāls, ko sūta Latvija ar vēlmi pievienoties vienotajai Eiropas valūtai, pierāda, ka nav zudusi ticība eiro nākotnei un Eiropa spēs pārdzīvot pašreizējo ekonomisko krīzi.
Savukārt premjers pavēstīja, ka sarunas laikā ir iepazīstinājis van Rompeju ar Latvijas interesēm ES daudzgadu budžetā, par Latvijas plāniem iestāties eirozonā 2014.gada janvārī, kā arī par situāciju eirozonā un par to, kas būtu jādara, lai eirozona pārvarētu ekonomisko krīzi.