Ieviesīs ārpuskvotas cukura ražošanas regulējumu

© F64

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kuri paredz ieviest ārpuskvotas cukura ražošanas regulējumu, nosakot ārpuskvotas cukura definīciju, kā arī deleģējot Ministru kabinetu izdot nozarei saistošus noteikumus.

Patlaban cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta nulles tonnu apmērā. Kamēr kvotu sistēma cukura sektorā nav atcelta, Latvija cukura rūpniecības restrukturizācijas dēļ nedrīkst ražot cukuru, lai to lietotu veidā, kas paredzēts saistībā ar kvotu saražotam cukuram, teikts grozījumu Cukura nozares likumā anotācijā.

Latvija var ražot tikai ārpuskvotas cukuru, ko drīkst realizēt kā rūpniecisko cukuru Eiropas Komisijas (EK) regulā noteikto produktu ražošanai vai arī iekšējā vai ārējā tirgū, nomaksājot papildu nodevu (pārpalikuma maksājums), kas ir 500 eiro (351 lats) par katru cukura tonnu.

Patlaban nav noteikta Latvijas kompetentā iestāde, kas veiks cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādes uzņēmumu apstiprināšanu, apstiprinājuma atsaukšanu, nepieciešamo datu uzskaiti, to pārbaudes un, ja nepieciešams, piemēros EK regulās noteiktās soda sankcijas. Turklāt ir jāparedz ārpuskvotas cukura papildu nodevas piemērošanas kārtība, ja attiecīgi ārpuskvotas saražotais cukurs tiek realizēts iekšējā vai ārējā tirgū (izņemot rūpnieciskajā ražošanā).

Nepieciešams arī ieviest soda sankciju piemērošanas kārtību ārpuskvotas cukura ražotājiem un rūpnieciskā cukura pārstrādātājiem, ja tie neievēros Eiropas Savienības tiesību aktu normas.

Minētā sistēma ir jāizveido valdībai, kurai būs jānosaka arī nepieciešamā informācija, ko ārpuskvotas cukura ražotājam un rūpnieciskā cukura pārstrādātājam būs jāiesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai.

Likumprojekta autori, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, cer, ka šīs sistēmas sakārtošana ļaus veidot jaunas rūpnieciskās ražotnes, piesaistīs investīcijas un radīs papildu darba vietas.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais