Lielās pilsētas un Sprūdžs sarunājas
Latvijas lielo pilsētu asociācija (LLPA) pēkšņi mainījusi savu nostāju pret vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.
Vēl pirms pāris nedēļām viņš bija nekam nederīgs ministrs, kurš slikti strādā, nāk klajā ar nekam nederīgām idejām un traucē labi strādāt pašvaldībām. Asociācijas izsludinātais brīdinājums par ministra demisijas pieprasīšanu un ar to saistīto valdības destabilizāciju sasniedza arī premjeru un valsts prezidentu. Notika dažādas slēgtas tikšanās, un tajās acīmredzot ir panākti kaut kādi kompromisi.
Pēc vakardienas tikšanās LLPA publiskā retorika kļuvusi krietni iecietīgāka, un arī ministrs stāsta – «no aizvainojumiem esam nonākuši līdz argumentiem». Viedokļi joprojām atšķiroties, tomēr jau pati saruna esot panākums.
E. Sprūdžs gan negribēja vai nemācēja atbildēt uz Neatkarīgās jautājumu, kas īsti mainījis šīs attiecības: «Ne Pašvaldību savienība, ne lielo pilsētu asociācija, ne atsevišķi pašvaldību vadītāji nevar pieprasīt ministra demisiju. Tātad tas no paša sākuma bija publisks konflikts, ko asociācija risināja caur medijiem. Kurš un kādus konkrētus mērķus ar to sasniedzis, grūti pateikt.»
LLPA par nesen vēl solīto demisijas pieprasījumu pat nevēlas atcerēties. Asociācijas prezidents Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pēc sanāksmes paziņoja: «Šobrīd vairs nav runas par demisijas prasīšanu, ir jāstrādā.» Savstarpējās diskusijās G. Truksnis ir novērojis «auglīgus asnus». Jau pēc trim nedēļām notiks nākamā tikšanās.
Bet vakar aiz žurnālistiem slēgtām durvīm tika runāts par atkritumu apsaimniekošanas reformu, Nacionālo attīstības plānu, pašvaldību kapitālsabiedrībām. Taču ministrs vairs neesot pieminējis ideju par algotu deputātu institūcijas ieviešanu pašvaldībās. Zīmīgi, ka Neatkarīgā joprojām nav saņēmusi šīs ieceres skaidrojumu – tas tika pieprasīts pirms divām nedēļām. Iespējams, šī klusēšana ir pamiera sastāvdaļa.
Svarīgākais vakar sanāksmē aplūkotais jautājums bija iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadale. Valsts no galvenā pašvaldību resursa nākamgad grasās paņemt 20%. Latvijas Pašvaldību savienība tam piekritusi, bet lielās pilsētas ir kategoriski pret. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka šāds sadalījums ir neapmierinošs. Un jāatgādina, ka tādēļ Rīga apsver iespēju izstāties no savienības. Šis jautājums ir arī Ventspils dienaskārtībā.
Kopumā Latvijas pašvaldībām tiek atņemts ap 100 miljoniem latu. Taču ministrs lietas labā neko darīt negrasās. Atkārtota procentu pārdale netiks rosināta. Ministrs skaidro, ka šis jautājums neesot viņa kompetencē, turklāt paraksti uz valdības un pašvaldību savienības slēgtā vienošanās un domstarpību protokola jau uzlikti. Budžeta likumprojekts jau atrodas Saeimā. E. Sprūdžs skaidro: «Neredzu iespēju šo procesu ietekmēt.