Prognozes par to, kāds būs pēc gada ievēlamās 10. Saeimas sastāvs, un par to, kādas izredzes saņemt Valsts prezidenta uzaicinājumu sastādīt valdību ir partiju jau izvirzītajiem partiju kandidātiem – šie jautājumi pēdējās nedēļās politikas kuluāros aktivizējuši viedokļus par Valdi Zatleru.
Tieši viņš nākamgad pēc vēlēšanām izraudzīsies, kam uzticēt valdības veidošanu, bet tajā pašā laikā lielā mērā no nākamās Saeimas sastāva, ne tikai paša V. Zatlera snieguma amatā atlikušajā laikā, būs atkarīgs tas, vai viņam ir izredzes tikt ievēlētam uz otru termiņu.
"Lai arī mēs par viņu nebalsojām, tā ir sanācis, ka Valda Zatlera valstiskā izpratne ir izrādījusies līdzīgāka mūsējai, nekā to [izpratnei], kas viņu ievēlēja," Neatkarīgajai atzīst Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Pirms diviem ar pusi gadiem atbalstu V. Zatleram nodrošināja toreizējā koalīcija Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK. Pa šiem gadiem vairākas V. Zatlera iniciatīvas gan saistībā ar Satversmes un vēlēšanu likuma maiņu, gan ultimātu, kas vērsts uz Saeimas darba uzlabošanu, sakritušas ar tām vērtībām, ko aizstāv JL, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai – partijas, kas sākušas konsolidāciju, cerot uzvarēt 10. Saeimas vēlēšanās. Arī valdības uzticēšanu Valdim Dombrovskim JL traktē kā prezidenta soli, lai nomainās pie varas esošā politiskā elite, un tas nav aizmirsts.
Tomēr neoficiālos komentāros iespēja, ka trīs partijas, konsolidējušās zem nosaukuma Vienotība, pēc pusotra gada varētu prezidenta amatam atbalstīt V. Zatleru, nevis virzīt savu kandidātu, tiek vērtēta kā nereāla. Tas, kur tiek saskatīta V. Zatlera iespēja gan no konsolidācijā iesaistīto, gan tā saukto veco partiju politiķu puses, ir apstākļu sakritība, kad, partijām nespējot samērot savas un savu kandidātu ambīcijas, amatā paliek līdzšinējais prezidents.
No tā sauktajām vecajām varas partijām tikai no TP pārstāvjiem atklāti, ne tikai neoficiālos izteikumos, dzirdama bieža kritika pret V. Zatleru. Neoficiāli ticis stāstīts, ka A. Šķēle, kam bijusi liela loma V. Zatlera kandidatūras izraudzīšanā, tagad nožēlo 2007. gada pavasara izvēli. TP kritika no malas tikusi skaidrota ar neapmierinātību, ka V. Zatlers izrādījies politiskajai ietekmei nepakļāvīgs. Tomēr sarunās ar TP politiķiem nav dzirdams uztraukums par to, ka partijas kandidāts uz premjera amatu A. Šķēle varētu nesaņemt V. Zatlera nominēšanu šim amatam. "Visu noteiks nākamās Saeimas sastāvs," norāda kāda TP amatpersona, un līdz ar A. Šķēles atgriešanos partijā atjaunojušās izredzes uz labu rezultātu. Lai gan Satversme prezidentam dod ekskluzīvas tiesības izraudzīties valdības vadītāju, realitātē valsts galva vienmēr ir ņēmis vērā, kuram kandidātam ir Saeimas vairākuma atbalsts, tādēļ patiesībā noteicoša ietekme uz šo lēmumu ir partiju spējai vienoties par koalīciju.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ceturtdien intervijā Latvijas Avīzei paziņoja, ka zaļajiem zemniekiem šobrīd nav iemesla paziņot, ka neatbalstīs pašreizējā prezidenta pārvēlēšanu. Tikpat piesardzīgi pozitīvi savos izteikumos ir arī LPP/LC pārstāvji Ainars Šlesers un Andris Bērziņš, kuri Neatkarīgajai izteikuši viedokli, ka prezidents atstāj pragmatiska cilvēka iespaidu un divos amatā aizvadītajos gados ir ievērojami progresējis.