Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzskata, ka no piedāvājuma dotēt trūcīgākās pašvaldības, nevis palielināt pašvaldībām piešķiramo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu, nezaudēs neviena pašvaldība.
"Mēs šajā brīdī esam piedāvājuši daudz līdzsvarotāku piedāvājumu pašvaldībām," žurnālistiem šodien sacīja ministrs, piebilstot, ka no šī piedāvājuma ieguvējas būs 89 pašvaldības.
Finanšu ministrija prognozē, ka nākamgad, ekonomikai attīstoties un pieaugot darba algām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomi pašvaldībām tik un tā pieaugs. Savukārt lielākā disproporcija patlaban ir starp ekonomiski aktīvākajām pilsētām un lauku rajoniem, kur nodokļu pieaugums ir lēnāks un mērenāks.
"Mūsu piedāvājums ir pietiekami sabalansēts, un neviena pašvaldība neko no tā nezaudēs," uzsvēra Vilks.
Ņemot vērā, ka Finanšu ministrijai no valdības puses nebija piedāvājuma mainīt IIN sadales proporciju, ministrija nāca klajā ar piedāvājumu, kas būs izdevīgs trim ceturtdaļām pašvaldību.
"Rīga vai citas ekonomiski aktīvākās pilsētas gribēja ļoti strauju lēcienu, lai no valsts puses tiktu pārdalīts ļoti liels nodokļu apjoms," teica politiķis, minot, ka Rīga nākamgad vēlējusies par 100 miljoniem lielāku pieaugumu no IIN.
"Mēs nevaram šādas pārdales veikt. Tāpēc piedāvājām tādu kompromisa sabalansētu variantu, kurš tomēr trīs ceturtdaļām pašvaldību ir akceptējams," pauda ministrs.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Jaunsleinis vakar parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu. Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija IIN sadalē, kur 80% no iekasēta nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. LPS iepriekš pieprasīja ieskaitīt IIN pašvaldību budžetos 85% apmērā, bet valsts budžetā - 15% apmērā.
Līdz ar protokola parakstīšanu apstiprināta arī premjera un novadu domju priekšsēdētāju vienošanās par papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, kā arī dotācija 5,9 miljonu latu apmērā četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem.
Neapmierinātību ar LPS pauda vairāku pašvaldību vadītāji. Savu dalību LPS apturēja Rīgas dome. Rīgas pašvaldība neredzot nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, jo savienība sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies "Vienotības" ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus.