ASV vēstnieks: īpašumu restitūcijā ebreju organizācijām jārod visām pusēm pieņemams risinājums

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala © Andrejs Terentjevs

Latvijā notiekošajās diskusijās par īpašumu restitūciju ebreju sabiedriskajām organizācijām jārod visām pusēm pieņemams risinājums, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala.

"Esmu gandarīts, ka, par šo jautājumu runājot ar prezidentu, citām amatpersonām un ar ebreju kopienas pārstāvjiem, visi piekrīt, ka jānonāk pie risinājuma, kas apmierina visas puses. Un mēs domājam līdzīgi - ir jāstrādā, lai panāktu šādu risinājumu," teica diplomāts.

Viņš norādīja, ka Latvijas valdība, 2009.gada parakstot Terezinas deklarāciju, apņēmusies saistības darīt visu iespējamo īpašumu restitūcijā indivīdiem, baznīcām un kopienām. Kopā ar citām 45 valstīm parakstītā deklarācija fokusējas uz holokaustu pārdzīvojušo labklājības nodrošināšanu, nekustamā īpašuma restitūciju, nolaupīto mākslas priekšmetu atgriešanu, arhīvu materiāliem, holokausta piemiņu, izglītību un pētniecību. Vēstnieks uzskata, ka deklarācija piedod ebreju īpašumu restitūcijai starptautisku nozīmi.

Diplomāts sola, ka nepieciešamības gadījumā ASV valdība un ASV vēstniecība ir gatava palīdzēt, lai vienošanās tiktu panākta. Vienlaikus viņš atzīst, ka apzinās jautājuma sarežģītību un laiku, ko risinājuma meklēšana varētu prasīt.

Taujāts, kāds varētu būt visām pusēm pieņemams risinājums, Pekala sacīja: "Es neieņemu tādu amatu, lai to teiktu un nāktu klajā ar risinājumu. Es zinu, ka ir diskusijas par ceļiem, kur virzīties, un mērķiem, ko sasniegt. Ja mēs varam palīdzēt, mēs būtu priecīgi to darīt. Bet risinājumu mēs nevaram pateikt."

LETA jau ziņoja, ka Latvijā ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Savukārt Tieslietu ministrija ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu ir izņēmusi no savas darba kārtības un uzskata, ka tas ir risināms politiskas diskusijas veidā Saeimā.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos ir apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. "Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," iepriekš stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, jūnija nogalē viesojoties Latvijā, norādīja, ka ASV atbalsta ebreju īpašumu restitūciju un šī jautājuma ātra atrisināšana ir visu interesēs.

Svarīgākais