Rimšēvičs: Algām valsts kapitālsabiedrībās ir jābūt konkurētspējīgām

Algām valsts kapitālsabiedrībās ir jābūt konkurētspējīgām, lai no valsts uzņēmumiem neaizplūstu labākie speciālisti, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Algas valsts kapitālsabiedrībās būtu jāpaaugstina, taču tas būtu jādara prātīgi un uzmanīgi, tad, ja šie uzņēmumi strādā ar peļņu, uzskata Latvijas Bankas vadītājs.

"Ir radusies iespēja cilvēkiem parādīt, ka krīze ir beigusies, tāpēc tā būtu jāizmanto," uzskata Rimšēvičs.

Jautāts, vai pēdējā laikā ir celtas algas Latvijas Bankas speciālistiem, Rimšēvičs sacīja, ka nav bijusi lineāra celšana visiem, bet katrs speciālists vērtēts ļoti individuāli.

Kā ziņots, valdība 18.septembrī atbalstīja ieceri paaugstināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu no seši uz desmit.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa algu nosaka, koeficientu reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējo darba samaksu. Finanšu ministrijas (FM) prognozētā valstī strādājošo šā gada mēneša vidējā darba samaksa ir 478 lati. Līdz ar to 2013.gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus. Patlaban atbilstoši likumam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalga īpaši lielās kapitālsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 2784 latus.

FM skaidro, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi, speciālām zināšanām un izglītību. Valdes locekļu atlīdzība 2009.gadā tika samazināta par 52%.

Latvijā

Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.

Svarīgākais