Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa birojs, neviena neaicināts, piedalījies LTV raidījuma 100. panta preses klubs dalībnieku atlasē.
Piektdienas vakara sarunā par augstākās izglītības laukā pieteiktajām reformām Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks tika nomainīts pret Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti. Raidījuma veidotāji spiedienam pakļāvušies, jo šķitis būtiski, lai nozares vīzijas izklāsta pats autors Roberts Ķīlis. Taču situācija kļuva sarežģītāka, kad apmaiņā pret ministra dalību viņa birojs mēģinājis ietirgot vēl viena diskusijas dalībnieka – žurnālista Nila Saksa (Konstantinova) – nomaiņu. Tad raidījuma vadītāja Dzintra Kolāta mērs beidzot bijis pilns. «Tas mani patiešām saniknoja,» viņš atzīst Neatkarīgajai, «pateicām, ka neko vairs nemainīsim, un ministra krēsls var palikt tukšs – diskutēsim bez viņa.» R. Ķīlis tomēr atnāca. Un tagad Dz. Kolāts domā, ka jau uzreiz vajadzēja reaģēt noraidoši. Visticamākais, būtu atnācis arī, ja nāktos atrasties vienā studijā ar E. Ratnieku.
Kādēļ ministrs nevēlējās publiski runāt ar studentu līderi, skaidro viņa preses padomnieks Reinis Tukišs – tas pats, kurš gādāja viņam citus sarunu biedrus: «Te nav runa par personisku patiku vai nepatiku!» Ministram radušās šaubas, vai E. Ratnieks ir tiesīgs reprezentēt visu Latvijas studentu saimi, jo viņa autoritāte studentu vidū ir kritusies, divas augstskolas no apvienības izstājušās, turklāt viņam saistībā ar ministriju esot personiskas dabas interešu konflikts. Proti, E. Ratnieka mamma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdne Dace Ratniece, ko nesen no augsta amata centrālajā aparātā aizrotēja uz padotības iestādi. Viņa pati uzskata, ka tas noticis, jo ir Latvijas Zaļo un zemniekus savienības biedre. Savukārt ar dēla darbību Studentu apvienības vadībā viņai neesot nekādas saistības. Tāpēc šo argumentu, kas izmantots, lai novērstu dēla dalību raidījumā, viņa uzskata par nekorektu. Arī pats E. Ratnieks Neatkarīgajai apstiprina, ka ir gana pieaudzis – dzīvo patstāvīgi, ir precējies, divu bērnu tēvs –, tāpēc mammas piesaukšana no ministra puses nav korekta rīcība. Patiesais iemesls, kādēļ viņš nebija vēlams raidījumā, esot viņa spēcīgā personība un spēja saprotami norādīt uz konkrētām problēmām Roberta Ķīļa darbā.
Turklāt jāatgādina, ka līdzīgi Rektoru padomei arī Studentu apvienība paudusi neapmierinātību ar ministra darbu. Tikai pagaidām tā izvairās no vārdu «demisijas pieprasījums» lietošanas.
E. Ratnieks uzaicināšanu uz raidījumu un pēc tam saņemto atraidījumu traktē kā rupju cenzūru. «Lai cik dīvaini un pat ironiski tas neizklausītos, šāds pavērsiens noticis tieši raidījumā, kura nosaukums reprezentē vārda brīvību (..).» Šādas pārdomas viņš formulējis vēstulē augstākajām amatpersonām, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tiesībsargam un ģenerālprokuroram, lūdzot izvērtēt notikušo.
Raidījuma vadītājs Dzintris Kolāts spriež, ka traģēdiju no notikušā taisīt nevajadzētu. Taču ir būtiski atgādināt politiķiem nepieciešamību respektēt mediju neatkarību.
Ministra pārstāvis R. Tukišs apgalvo, ka E. Ratnieka nomaiņa nav bijusi obligāta prasība, bet «vēlamības formā izteikts lūgums». Dz. Kolāts oponē – tas bija kategorisks uzstādījums. Sarunas ieraksta, protams.
Tikmēr mediju eksperts Ābrams Kleckins ir pārliecināts, ka ministrs vienalga līdis ne savā virtuvē: «Viņš pats varēja nepiedalīties, protams, rēķinoties ar šādas rīcības izraisītu kritiku. Taču nevis uzspiest, kam ir vai nav jāpiedalās raidījumā.
Šis nav viņa kompetences jautājums.