Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LU asociētais profesors, bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
– MTG grupas kontrolē tagad ir 16 televīzijas kanālu un no tiem divi bezmaksas kanāli. Kā šādas pārmaiņas var ietekmēt TV skatītājus, un kas būtu jādara Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei?
– Nodrošināt sabiedrības intereses ir gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, gan valdības uzdevums. Latvija ir sasniegusi stāvokli, ka mums ir brīvas iespējas uztvert televīzijas programmas no visas pasaules. Tas ir labi. Taču bez informācijas plūsmas no pasaules ir svarīgi apzināties arī situāciju Latvijā. Skatītājiem jābūt pieejamai informācijai par Latviju. Neviens cits, izņemot mūs pašus, šo vajadzību nenodrošinās. Precīzāk – ir jābūt pieejamai ne tikai informācijai šaurā izpratnē, jo televīzija šodien veic arī funkciju, ko var apzīmēt kā aktuālās kultūras funkcionēšanas pamatu.
Mani pārsteidza divas lietas. Kā var kādai vienai biznesa struktūrai, kas kā jebkurš bizness radīta peļņas iegūšanai, faktiski atdot monopolu pār sabiedrisko telpu, kas nosaka valstī gan kultūras, gan informācijas vidi? Un kā to var darīt, vēl samazinot vismazāk sociāli nodrošinātai sabiedrības daļai jau tā niecīgās iespējas izmantot televīzijas piedāvājumus?
– Bet valsts taču ar likumu nodrošina elementāras cilvēktiesības – tiesības uz informāciju Latvijas iedzīvotājiem, nosakot, ka nacionālie TV un radio kanāli – kā sabiedriskie, tā komerciālie – viņiem ir pieejami bez maksas?
– Taču, cik var spriest, tad tuvākajā laikā Saeima spriedīs par to, lai no šīs prasības atteiktos. Biznesam tās esot pārāk apgrūtinošas. Iespējams, tā ir. Bet tas nenozīmē, ka tāpēc ir jācieš iedzīvotājiem. Ja Saeima ir pieņēmusi likumu, ko pati atzīst par neatbilstošu reālajai situācijai, tad tai ir jāatrod cits risinājums, kas ļauj uzturēt vienu no demokrātijas pamatprincipiem – nodrošināt visiem iedzīvotājiem sabiedriskās informatīvās telpas pieejamību. Piespiešana nav ne vienīgais, ne labākais veids to panākt. Ir aplami izvirzīt tikai uzdevumus un pienākumus, neko nedodot pretī. Ja tiek prasīts no privātās televīzijas īstenot noteiktus uzdevumus saistībā ar informāciju, kultūru un izglītību, tad, no otras puses, būtu loģiski veidot īpašu sabiedrisko pasūtījumu privātajiem TV uzņēmumiem. Tādā veidā tiktu gan kvantitatīvi paplašināts, gan kvalitatīvi celts līmenis un daudzveidots saturs raidījumiem, kas atbilstu Latvijas valsts un latviešu tautas vitālām vajadzībām un interesēm. Šādā veidā vara nodrošinātu to, ka sabiedrība iegūst vairāk un dažādu uzskatu raidījumus, kas būtu saistīti ar latviešu sabiedrību, tautu un kultūru.
Taču par kādu sabiedrisko pasūtījumu var būt runa, ja visu TV privāto sektoru nacionālajā līmenī pārstāv viena kompānija, kādu konkursu var rīkot, ja nav konkurentu?
Runa nav par konkrētu uzņēmēju, šajā gadījumā par MTG, plaši pazīstamu starptautisku televīzijas tirgus spēlētāju. Runa ir par principu. Nevar būt tā, ka viss nacionālas apraides bizness tiek atdots viena uzņēmuma rokās. Tas tā sašaurinās informatīvo telpu, ka tālāk vairs nav, kur iet. Vienkārši nedrīkstēja atļaut, ka LNT tiek pievienots MTG grupai.
Tagad nav konkurences. Informācijas lauku ir pārņēmis milzis. Eiropas mērogā nelielā Latvijas sabiedriskā televīzija nevar līdzvērtīgi sacensties ar globāla mēroga biznesa mašīnu. Sekas jau ir jūtamas šoruden. Sabiedrības iespējas iegūt informāciju ir samazinājušās. Piemēram. Kontinentālās hokeja līgas maču translācija šoruden ir pārcelta uz maksas kanālu.
– Viena privāta struktūra (Kontinentālā hokeja līga) kaut ko pārdeva citai privātai struktūrai (MTG grupa). Par ko uztraukties?
– Jā, divas ārpus Latvijas esošas privātas struktūras veica savstarpēju darījumu par to, ka viena vēlas raidīt Latvijā noteiktas hokeja spēles, bet otra tam piekrīt. Viss kārtībā, izņemot vienu detaļu. Raidīt Latvijā var tikai pēc Latvijas likumiem. Bet tajos vismaz pagaidām ir paredzēts, ka raidījumi par plašu Latvijas sabiedrības daļu interesējošiem notikumiem ir jāraida tiem, kas var nodrošināt pieejamību pēc iespējas visiem interesentiem visā tās teritorijā. To līdz šim realizēja LTV7, TV6 tādā līmenī to nespēj. Par Kontinentālās hokeja līgas maču translāciju tagad ir arī jāmaksā, jo spēļu translācija ir iekļauta maksas kanālā. Pārmaiņas jau ir tieši skārušas lielas sabiedrības daļas intereses. Daļai skatītāju pēc pārmaiņām daļa no informācijas nebūs pieejama vispār. Sabiedrības iespējas saņemt informāciju nedrīkst pasliktināt. Taču tas jau ir noticis un nav nekādu garantiju, ka nenotiks turpmāk.
– Tātad jūs secināt, ka pēc LNT un TV3 apvienošanas ir pasliktinājusies skatītāju iespēja saņemt informāciju?
– Precīzi.
– Kas būtu tagad jādara, lai to mainītu?
– Ir jāatgriežas pie likuma gara.
– Rakstā Neatkarīgajā 11. septembrī es uzdevu jautājumu, kā par televīzijas attīstību būtu jāspriež Saeimā?
– Saeimā būtu jādiskutē nevis par to, kā atņemt, bet par to, kā palielināt sabiedrības pieeju nacionālai apraidei. Kā palielināt sabiedrības pieeju tiem raidījumiem, kurus nekur citur pasaulē neveidos, kurus varam veidot tikai mēs šajā zemē. Saeimai ir jāsaprot, ka Latvija ir tik neliela pasaules daļa, ka viss, kas ir par Latviju un latviešiem, ir jārāda mums pašiem, jo to varam veikt tikai mēs paši un tas mums ir daudz tuvāks un parasti arī svarīgāks par to, ko var saņemt no pārējās pasaules.
– Jūsu spriedumos tomēr ir zināma pretruna. Tradicionālais televīzijas biznesa modelis, kad translācija ir bezmaksas un ienākumi tiek segti ar reklāmas ienākumiem, piedzīvo totālu krīzi. Ilgtermiņā šāds biznesa modelis negarantē peļņu un ietekmi, kā bija līdz šim. Pat pretēji – tradicionālais TV biznesa modelis nespēj segt savas izmaksas. Tā ir globāla tendence. Ko Latvija var uzspiest peļņaskāriem TV akcionāriem šādos apstākļos?
– Vienīgais, ko valsts var darīt, ir piedāvāt pretim sabiedrisko pasūtījumu. Televīzijas veidotu saturu tajā daļā, ko apmaksātu no valsts budžeta. Ir jābūt abu pušu sadarbībai. Ja kādai firmai tas neiet pie sirds, lai meklē iespējas citur.
– Ja tagad naudu, kas iedalīta LTV, pārdalīs par labu pasūtījumam, ko saņem MTG grupa, tad tas vēl vairāk pasliktinās LTV iespējas kaut ko likt pretim transnacionālai korporācijai ar miljardiem finanšu resursiem?
– Runa nav par to, lai kaut ko pārdalītu. Visus neatkarības gadus Latvijas sabiedriskā televīzija strādāja zem jebkura normāla finansējuma līmeņa. Tik zems finansējums kā Latvijā sabiedriskajai televīzijai ir vēl tikai Lietuvā. Tik zema finansējuma kā pie mums nekur citur, pat Austrumeiropā, nav. Es nemaz nerunāju par lielajām Eiropas valstīm. Latvijas sabiedriskā televīzija gadu desmitus ir nepilnīgi finansēta. Par to nav runa . Ir jārunā, kādā veidā veidot un nodrošināt sabiedrisko pasūtījumu. Nav pareizi pie šādiem apstākļiem rīkot konkursus starp sabiedrisko televīziju un privātajiem kanāliem. Ir jāveido konkursi starp privātajiem kanāliem, nosakot, ka ikvienam privātam kanālam ir jāpiedalās ar savu priekšlikumu. Konkursos būtu jāpiedāvā tas, ko pieprasa Latvijas sabiedrība un ko Latvijas sabiedrība gatava pati apmaksāt.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
