Lieģi min kā labu kandidātu uz NATO ģenerālsekretāra amatu

īderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesors Džulians Lindlejs-Frenčs, savā blogā spriežot par NATO nākotni, kā labu kandidātu, kas varētu pretendēt uz alianses ģenerālsekretāra amatu, minējis bijušo Latvijas aizsardzības ministru Imantu Lieģi.

Lindlejs-Frenčs, kurš ieradīsies Latvijā uz nedēļas beigās gaidāmo Rīgas konferenci, savā blogā raksta, ka NATO nākotne lielā mērā ir arī atkarīga no nākamā alianses ģenerālsekretāra, kurš šoreiz varētu nākt no Centrālās vai Austrumeiropas. "Radikāla izvēle būtu iecelt kādu Baltijas valstu pārstāvi, kurš patiešām saprot NATO nozīmi un kurš tiek respektēts abās Atlantijas okeāna pusēs un Eiropas Savienībā. Bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis būtu mana izvēle," raksta pētnieks.

Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesora blogā kā potenciālais kandidāts uz augsto amatu tiek minēts arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni. Abu izredzes ieņemt augsto amatu Lindlejs-Frenčs gan nevērtē augstu.

Vienlaikus viņš secina, ka, ņemot gaidāmos NATO stratēģiskos pārbaudījumus, aliansei tomēr vajadzīgs "liels politisks stūrgalvis no lielas Eiropas valsts".

Pats Lieģis, kurš pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas varētu kļūt par nākamo Latvijas vēstnieku Ungārijā, sociālajā tīklā "Twitter.com" jau paguvis ierakstīt: "Kādam ir lieliska humora izjūta, ja var nosaukt mani par nākamo NATO ģenerālsekretāra kandidātu."

NATO ģenerālsekretāra amatu tradicionāli ieņem eiropietis, kas tiek izraudzīts neformālā procesā, taču visām dalībvalstīm jābūt vienprātīgai nostājai. Ģenerālsekretārs amatu ieņem parasti četrus gadus, taču viņu var lūgt turpināt darbu ilgāk. Pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens amatā stājās 2009.gada 1.augustā.

Lindlejs-Frenčs, kurš ir arī Vašingtonas Atlantijas padomes stratēģiskās padomdevēju grupas loceklis un akadēmiskās konsultatīvās padomes biedrs NATO Aizsardzības koledžā Romā, gan brīdina, ka savā blogā viņš atspoguļo tikai savu personīgo viedokli.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais