Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien pauda neapmierinātību par Eiropas Savienības (ES) uzsākto pretmonopola izmeklēšanu pret Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom", paziņojot, ka Maskava vairs "nesubsidēs Austrumeiropu".
"Mēs uzskatām, ka [ES] pieeja nav konstruktīva. Mēs nožēlojam, ka tā notiek. Mēs ceram, ka mēs dialoga ceļā varēsim iziet no šīs situācijas bez zaudējumiem kādai no pusei," Vladivostokā notiekošajā APEC samitā pavēstīja Putins.
Krievijas prezidents izteica mājienu, ka ES izmeklēšanas mērķis ir piespiest Maskavu palīdzēt blokam pārvarēt ekonomisko krīzi.
"Tam pamatā ir daudzas lietas, bet galvenokārt sarežģītā ekonomiskā situācija eirozonā," sacīja Putins, paziņojot, ka Eiropas Komisija (EK) piespiedusi "Gazprom" uzņemties daļu sloga, "subsidējot" ekonomiski vājās Austrumeiropas valstīs.
Kā jau ziņots, EK šonedēļ paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu pret "Gazprom", kas tiek turēta aizdomās par tirgus konkurences ierobežošanu Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā.
Brisele paudusi bažas, ka "Gazprom", iespējams, "ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo tirgus pozīciju".
Izmeklēti tiks trīs iespējamie pārkāpumi - iespējamā tirgu sadalīšana, "ierobežojot gāzes brīvo plūsmu starp [ES] dalībvalstīm", iespējamā gāzes piegāžu dažādošanas bremzēšana, iespējamā "negodīgu cenu uzspiešana patērētājiem, gāzes cenu piesaistot naftas cenām".
Ja izmeklēšanā tiks konstatēti pārkāpumi "Gazprom" darbībā, kompānijai varētu tikt noteikta naudassoda, kas līdzvērtīga 10% no "Gazprom" ieņēmumiem astoņās ES dalībvalstīs.
Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) izmeklēšanu pret Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom", Kremlis sācis vērst spiedienu pret Briseli cerībā panākt izlīgumu šajā lietā.
Kā intervijā izdevumam "The Wall Street Journal" ceturtdien norādīja Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Vladimirs Čižovs, "mēs vienmēr dodam priekšroku sarunu ceļā panāktiem risinājumiem, jo neviens jau nevēlas gāzes karu".
Vēstnieks arī uzsvēra - ja "Gazprom" izdosies panākt "kāda veida izlīgumu - vai tas būtu ar komisiju, dalībvalstīm vai Eiropas enerģētikas kompānijām -, es to vērtētu tikai atzinīgi".
Atsaucoties uz paša "Gazprom" šonedēļ izplatīto paziņojumu, kurā pausta pārliecība, ka uzņēmums ir pārāk liels, lai to vērtētu ES amatpersonas, jo tā ir Krievijas "stratēģiskā organizācija", Čižovs intervijā nedaudz pasmīkņāja par Briseles ambīcijām.
"Eiropas Komisija var vērtēt jebko, ko tā vēlas - vai nu tā būtu dzīvība uz Marsa, nepilnības "Goolge", "Gazprom" vai "Microsoft"" darbībā, izteicās Krievijas vēstnieks ES.
Viņaprāt, EK uzsāktā izmeklēšana par iespējamajiem konkurences pārkāpumiem nenāk par labu ES un Krievijas "stratēģiskajai partnerībai".
Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs ziņu aģentūrai "Reuters" ceturtdien atzina: "Nav ne runas par atriebības pasākumiem. Daudzu desmitgažu laikā "Gazprom" kā dabasgāzes piegādātājs ir apliecinājis savu uzticamību".
Krievijas amatpersonu solījumi, ka "gāzes karš" nav gaidāms, atgādina par laiku, kad Maskava izmantoja "Gazprom" politisko strīdu risināšanā ar kaimiņvalstīm.
2009.gadā Krievija pēc nesaskaņām par gāzes cenām uz trim nedēļām atslēdza gāzes piegādi Ukrainai, ko eksperti skaidroja ar tolaik Maskavai naidīgo Ukrainas valdību.
Kopumā ES importē 60% no tās patērētās gāzes, un ceturtdaļa patērētās gāzes nāk no Krievijas.