Atbildībai par deputāta zvēresta laušanu jābūt augstākai, tā vienojusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Tā konceptuāli atbalstīja 10 000 pilsoņu ierosinātos grozījumus Saeimas kārtības rullī par deputāta atbildības paaugstināšanu, taču juridisko nianšu izvērtēšanu uzticēja Tieslietu ministrijai.
Sabiedrības uzmanība deputāta zvēresta nozīmīgumam pastiprināti tika pievērsta pēc tam, kad Saskaņas centra deputāts Nikolajs Kabanovs, pēc tam, kad bija svinīgi solījis stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu. Līdzīgā situācijā vēlāk nokļuva arī Vienotības deputāts Dzintars Zaķis, kas, iegādājoties automašīnu, izmantoja caurumus likumos un nodokļos nenomaksāja vairāk nekā 8000 eiro. Vēlāk gan viņš atvainojās par nodarīto un nodokļus nomaksāja, taču tik un tā tika sodīts ar augstāko pašlaik pieejamo sodu par deputāta necienīgu uzvedību – publisku rājienu.
Pilsoņu iniciatīva
Pēc gadījuma ar N. Kabanovu Nacionālā apvienība koalīcijas Sadarbības padomē rosināja paaugstināt atbildību par zvērestā iekļauto solījumu nepildīšanu, taču tālāku virzību ideja tā arī neguva. Tā tomēr nepazuda, un sabiedrība izmantoja gada sākumā pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas deva tiesības parlamentā iesniegt kolektīvos priekšlikumus, ja tos parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu. Tieši šādā veidā pilsoņu iniciatīva par atbildības paaugstināšanu atkal nonāca Saeimas komisijā.
Jābūt simetrijai
Viens no idejas autoriem Roberts Griškevičs pēc komisijas lēmuma pauda gandarījumu, ka process ir sācies un nākotnē deputāta zvērests vairs nebūs tikai tukša skaņa. Neatkarīgajai viņš skaidroja, ka jābūt simetrijai – ja deputāta amata ieņemšanai nepieciešams dot zvērestu, tad par tā laušanu parlamentārietim jāatvadās no amata.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka idejas autori nav juristi un neuzņemas mandāta atņemšanas procedūras izstrādāšanu, taču tai jābūt pietiekami pārdomātai, lai novērstu iespēju, ka pirms kāda svarīga balsojuma ātri varētu atbrīvoties no nevēlama tautas priekšstāvja.
R. Griškevičs pieņem, ka tā varētu būt vairāku pakāpju kārtība, kurā pēc Saeimas balsojuma lieta būtu jānodod Satversmes tiesai, kas tad arī izlemj, cik būtisks ir deputāta pārkāpums un vai tam jāatņem Saeimas deputāta mandāts.
Spodrinās spalvas
Ideju, ka par zvēresta pārkāpšanu jāpalielina deputāta atbildība, nešauboties atbalsta arī Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Ceturtdienas Saeimas plenārsēdē komisijas ierosinājumu Eiropas Savienības prakses detalizētu izpēti par deputāta atbildības pakāpi uzticēt Tieslietu ministrijai vienbalsīgi atbalstīja arī visi sēdē esošie parlamentārieši.
Līdz šim ministrija izpētījusi tikai dažu ES dalībvalstu praksi un konstatējusi, ka Lietuvā par deputāta zvēresta pārkāpšanu parlamentārietim var atņemt mandātu.
Savukārt Reformu partiju komisijā pārstāvošais Gunārs Igaunis otrdien pēc komisijas sēdes beigām R. Griškevičam pauda pateicību par izrādīto iniciatīvu, jo šādi būšot iespējams atbrīvoties no Dz. Zaķa un līdzīgos nodarījumos vainīgajiem. G. Igaunim patīkama bija arī apziņa, ka, paaugstinot atbildību par zvēresta laušanu, parlamentāriešu reitingi sabiedrības acīs augs, – uz šo aspektu sēdes laikā viņš vērsa arī komisijas locekļu uzmanību.
Kam uzticēt tiesības
Tomēr joprojām juristu un politologu vidū nav skaidrs jautājums, kam tad īsti uzticēt tiesības atņemt tautas ievēlētam deputātam mandātu. Viens no viedokļiem pauž, ka būtu nepieņemami, ja to darītu citi tautas ievēlēti politiķi. Turklāt šāda kārtība iekļautu risku, ka koalīcijas deputāti, atņemot mandātu, varētu izrēķināties ar netīkamu opozīcijas politiķi. Turklāt Satversmē iekļautais zvērests arī esot pārāk plaši interpretējams un bargo sodu tīri teorētiski varētu saņemt arī deputāts, kas šķērsojis ielu, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, jo zvērestā tas solījis ievērot valsts likumus. Pastāv arī cits viedoklis – deputātam, kuram par zvēresta pārkāpšanu atņemts mandāts, vajadzētu arī liegt piedalīties nākamajās vēlēšanās.
Saeimas deputāta zvērests Satversmē tika iekļauts tikai 2002. gadā, kad kārtējo reizi saasinājās jautājums par latviešu kā vienīgo valsts valodu. Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs, kas parlamenta Juridiskajā komisijā piedalījās šo pamatlikuma grozījumu sagatavošanā, neatceras, ka, gatavojot zvēresta tekstu, deputāti būtu ļoti aizdomājušies par sekām, ja kādu deputātu vainotu zvēresta pārkāpšanā. Taču viņš uzskata, ka atbildības paaugstināšana šādos gadījumos būtu nepieciešama.