Valsts ieņēmumu dienests rosina tādas izmaiņas likumos, kas Edmundam Sprūdžam un citiem uzņēmējiem ierobežos iespējas savās firmās ņemt aizņēmumus. Dienests uzskata, ka tādējādi tiks mazināts aplokšņu algu risks.
Pašlaik likumā Par grāmatvedību un likumā Par nodokļiem un nodevām ieteiktās izmaiņas iesniegtas izvērtēšanai Finanšu ministrijā.
VID: aizdevums ir aplokšņu risks
Abstrahējoties no skandalozā firmas Sensum Solutions gadījuma, kur milzīgu bezprocentu aizdevumu pats sev izsniedzis IT uzņēmējs – viņš arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – E. Sprūdžs, VID preses dienests sniedz šādu skaidrojumu savai iniciatīvai:
«Nevar izslēgt to, ka šāda aizdevumu vai avansu izsniegšanas prakse uzņēmumu vadītājiem vai īpašniekiem varētu liecināt par iespējamo aplokšņu algu izmaksu uzņēmuma darbiniekiem. VID jau sen ir novērojis šādu praksi un tādēļ nodokļu administrēšanas procesā pievērš pastiprinātu uzmanību šādiem gadījumiem.» Konkrētas izmaiņas likumos tiek virzītas, lai «samazinātu nepamatotu skaidras naudas līdzekļu apriti uzņēmumos un samazinātu kreditoru parādu summu nepamatotu palielināšanu».
Jāpiebilst, ka VID raizēm par likumu spraugām, kas apsviedīgiem uzņēmējiem ļauj apiet pilnu nodokļu slogu un brīvi staigāt pelēkajā zonā, tiešām ir dibināts iemesls. Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ventspils augstskolas kopīgi veiktais pētījums liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bijis 30,2%.
Latvija – pelēkās zonas līdere
Vidējā peļņas daļa, ko uzņēmumi slēpj no valsts, ir 26,5%. 11,6% darbinieku strādā bez līguma. Vidējā algas daļa, ko uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts, ir 29,1% – tās ir tā sauktās aploksnes. Vienlaikus pētījums rāda, ka valsts netieši pati veicina negodīgu rīcību un alerģiju pret nodokļu maksāšanu, jo vidēji 6,6% līgumu summas tiek iztērēti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Kopumā kukuļos tiek samaksāti 8,9%. Šādus rezultātus atklājis pētījums Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011. Attiecībā uz kukuļu apjomu Latvija atpaliek no Lietuvas, toties aplokšņu algu ziņā esam stabili līderi.
Neraugoties uz to, ka īpašnieka ņemts aizņēmums ir viens no veidiem, kā tiek piesegtas aplokšņu algas, uzņēmējs un ministrs E. Sprūdžs šādu praksi aizstāv. Jāatgādina, viņš Neatkarīgajai to traktē šādi: «Kādam ir jābūt uzņēmējam un jāiet uz augstāku risku, par ko, protams, viņam ir lielākas peļņas iespējas un mazāki nodokļi jāmaksā. Tā tā sistēma darbojas!»
Tikmēr VID iniciatīva likumu grozīšanā liecina par vēlmi, lai sistēma tomēr darbotos citādi un valsts nodokļos saņemtu vairāk naudas.
Grāmatveži pret skaidru naudu
Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojuma asociācijas valdes loceklis Guntars Vītols pagaidām piesardzīgi vērtē gaidāmo likumu grozīšanu, ja tāda vispār notiks. Svarīgi, lai, apkarojot uzņēmējdarbībā vienu nelikumību, netiktu likvidētas deviņas likumīgas iespējas. Ideju par skaidras naudas apjoma mazināšanu uzņēmumos G. Vītols pilnībā atbalsta: «Lielākoties skaidras naudas darījumi tiek izmantoti nelikumīgu vai pelēku darījumu veikšanai. Norēķini bezskaidrā ir daudz drošāki un pozitīvāk vērtējami.» Protams, dažās nozarēs skaidra nauda ir obligāti lietojama, piemēram, restorānu biznesā. Savukārt IT nozarē bez tās gluži labi var iztikt. Bet pilnībā liegt aizņemšanās iespējas uzņēmumu īpašniekiem, pēc G. Vītola domām, nebūtu pareizi: «Aploksnes ir tikai monētas viena puse. Ir simtiem situāciju, kurās šāds aizņēmums ir normāls un pamatots. Drīzāk varētu noteikt minimālās aizņemšanās procentu likmes, kas būtu augstākas par vidējām tirgū pieejamām.» G. Vītols rezumē, ka šāda veida aizņēmumiem, iespējams, būtu jāizstrādā papildu kritēriji un ierobežojumi, bet par konkrētiem risinājumiem vēl pāragri spriest. Vispirms jāsagaida Finanšu ministrijas publiskotais redzējums.
Jāatgādina, ka uzņēmējs un ministrs E. Sprūdžs savā uzņēmumā pērn paņēma 108 408 latu lielu bezprocentu aizņēmumu un līdzīgi rīkojies arī iepriekš, tādējādi ietaupot darbaspēka nodokļos maksājamo naudu. Viņš pats savu rīcību uzskata par pilnīgi legālu, kamēr nodokļu eksperti tajā saskata vismaz uzņēmējdarbības ētikas pārkāpumu un arī politiska godaprāta trūkumu.
FM virza pretizvairīšanās normu
Finanšu ministrija E. Sprūdža optimizācijas publiskajā apspriešanā neiesaistās, jo gadījumā, ja VID veiktu ministra uzņēmuma pārbaudi, to varētu tulkot kā nodokļu iekasētāju ietekmēšanu.
Tomēr arī šīs autoritatīvās iestādes sniegtais skaidrojums liek noprast, ka E. Sprūdžam nav taisnība un citiem uzņēmumiem nav jāseko viņa piemēram. Ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda, ka situācija attiecībā uz bezprocentu kredītiem uzņēmuma īpašniekiem nav viennozīmīga:
«Visiem uzņēmējiem iesaku vērtēt darījumu ekonomiskās būtības atbilstību juridiskajai formai un īpaši uzņēmuma īpašniekiem, slēdzot darījumus ar sevi, pārliecināties, vai šādu darījumu uzņēmumam būtu ekonomisks pamats slēgt arī ar citu – ar uzņēmumu nesaistītu – personu.» Finanšu ministrija esot izstrādājusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz likumu papildināt ar jaunu pretizvairīšanās normu. Tās būtība ir noteikt darījuma ekonomiskā satura pārākuma principu pār juridisko formu.