Saeimas Juridiskā komisija jautājumu par grozījumu Pilsonības likumā atbalstīšanu otrajā lasījumā sāks skatīt 28.augustā, liecina parlamenta mājaslapā publicētā informācija.
Kā vēstīts, Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija 31.jūlijā vienbalsīgi atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus otrajā lasījumā.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) iepriekš pauda cerību, ka Juridiskā komisija strādās tā, lai septembrī par likuma atbalstīšanu otrajā lasījumā varētu balsot Saeima.
Likumprojektā pašlaik jau ir iestrādāta konkrēta ideoloģija par labu dubultpilsonības ieviešanai un uz trešo lasījumu nevajadzētu būt priekšlikumiem, kuri maina grozījumu būtību, skaidroja politiķis.
Pilsonības likuma grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimai vajadzētu pieņemt līdz 18.novembrim, lai tā būtu kā dāvana Latvijas 94.dzimšanas dienā, norāda deputāts.
Likuma grozījumos minēti tie trimdinieki, kuri iesniegs apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam ir atstājuši Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi. Viņi saglabās tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsoņi.
Šiem cilvēkiem, reģistrējoties kā Latvijas pilsoņiem, varēs būt dubultpilsonība.
Likums gan noteiks, ka dubultpilsonība varēs izveidoties tiem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, skaidroja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.
Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākiem vai vienam no viņiem būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.
Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.