Izglītības un zinātnes resoru nolēmis pamest kārtējais augsta līmeņa darbinieks – Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītājs Aivars Stankevičs. Pēc atlūguma iesniegšanas viņš nekavējoties devies atvaļinājumā. Pašlaik ministrijā valdošā gaisotne atgādina parunu par žurkām, kas bēg no grimstoša kuģa.
Kad par izglītības un zinātnes ministru tika iecelts Reformu partijas kandidāts Roberts Ķīlis, ministrijā paklīdusi ironiska bauma: viņš darbiniekus vēro kā profesionāls sociālantropologs – vēro un raksta grāmatu, pēta, kādas kuram ir reakcijas uz viņa rīcībām, cik kuram liela pacietība. No ministrijas aizejošo darbinieku straume liecina, ka pacietības mērs patiešām ir ierobežots.
Vai nāks par labu?
Eksperimentā pagaidām neatbildēts paliek vien jautājums, vai tas nāks par labu valsts izglītības sistēmas kopējam veselības stāvoklim. Vēl neizmestie darbinieki revolūciju ministrijā nekomentē, aizgājušie vai svaigi aizietie – diplomātiski izvairās kritizēt. Jo pat ārpus ministrijas – tajā pašā nozarē vien būs jāstrādā. Vienīgi, runājot anonīmi, viņi neslēpj, ka ministrija ir burtiski uzspridzināta.
No ārpuses ar ēku Rīgā, Vaļņu ielā 2 viss gan šķiet kārtībā. Par to rūpējas sabiedriskās attiecības četru cilvēku sastāvā un SIA Happy plum's trust, kas par 11 250 latu (bez PVN) noalgota ministra videoblogu filmēšanai. Arī prāvs juridiskais korpuss, kā piepūle šogad aug saistībā ar tiesvedībām pret atlaistajiem darbiniekiem. Laikam ar ministrijas 17 štata juristiem te var nepietikt. Ministrijas apstiprinātajās tāmēs izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem ieplānoti 59 216 latu apmērā.
Neatkarīgā pirms laika jau rakstīja, ka ministrijas vadošajos amatos notiek vērienīgas rokādes, kas sākās ar valsts sekretāra Mareka Gruškevica atlaišanu. Nule izziņotā A. Stankeviča aiziešana liecina, ka tās nebūt nav galā. «Pieļauju, ka aizgājēju rinda varētu būt pagara,» atzīst arī pats IKVD vadītājs. Aiziešanas iemeslus un situāciju viņš komentēšot pēc 3. septembra, kad vairs nebūs amatā. Bet pagaidām spēkā ir viņa atruna par «jauniem izaicinājumiem» akadēmiskajā jomā. Arī profesore Irina Arhipova, kas ministrijā vadīja Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamentu, piesauc šo pašu motīvu. Viņa nonākusi izvēles priekšā – vai nu administratīvā darbība ministrijā, vai profesionālā darbība zinātnē. Abus apvienot vairs nebija iespējams. Par ministrijā notiekošajām reformām un jaunajiem uzdevumiem viņa vien atturīgi nosaka: «Es diemžēl neredzu, kā to var izpildīt.»
Mākslīgi radīti priekšnoteikumi
Cits darbinieks anonīmi precizē, ka I. Arhipovas aiziešanai tika mākslīgi radīti nepieciešamie priekšnoteikumi. Vispirms sacerēts rīkojums par viņas iecelšanu valsts sekretāra vietnieka amatā, tam sekoja cits rīkojums – pazeminot viņu par direktora vietnieci. Bet tikai trešais rīkojums reāli stājās spēkā – par atbrīvošanu no ieņemamā amata, pusēm vienojoties. «Tiem, kuri netika aizcelti citos amatos, tika radīti tādi apstākļi, lai cilvēki paši iet prom,» skaidro Neatkarīgās avots.
Personāla statistika par pēdējo gadu ministrijā ir šāda: no darba atbrīvoti – 26, aizrotēti – 5, amatā pazemināti – 20, amatā paaugstināti – 9, pieņemti darbā no jauna – 7.
Pamatotas šaubas ir par jauno favorītu kompetenci. Piemēram, Sporta un jaunatnes departamenta vadībā iecelta 95. vidusskolas peldbaseina priekšniece Ulrika Auniņa, kurai nav nekādas pieredzes valsts pārvaldē.
Pelēkā kardināle
Neoficiāli tiek minēts, ka nevēlamo cilvēku atvirzīšanā un vēlamo pievirzīšanā tuvāk vadības galvgalim ļoti būtisku lomu spēlē Reformu partijas biedre Nellija Titova. Viņa šobrīd ir ministra biroja vadītāja, bet aiz muguras tiek apsaukāta par pelēko kardināli un minēta arī kā iespējamā ministrijas valsts sekretāre. Posteni jau ilgstoši tur vakantu. Tad ģimenē būtu divi valsts sekretāri. Aleksandrs Antonovs pilda šo amatu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.