Sprūdžs: nodokļu optimizēšana nav nodokļu optimizēšana

Iespēja darba algas vietā ņemt savā uzņēmumā bezprocentu kredītu ir likuma vārtrūme, kuru apmeklējot, īpašnieks var samazināt no saviem ienākumiem valstij maksājamos nodokļus.

Apmeklējums ir legāls, taču saistīts ar zināmām ētikas problēmām, jo īpaši gadījumā – ja uz vārtrūmi devusies valsts amatpersona, kurai primāri būtu jārūpējas par valsts, nevis personisko labsajūtu. Konkrētajā gadījumā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Ķecerība, apmelošana, kretīnisms...

Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās, jau kļuvis par valsts amatpersonu, E. Sprūdžs kā SIA Sensum Solutions īpašnieks pats sev piešķīra 108 408 latu lielu bezprocentu aizdevumu, turklāt līdzīgi ir rīkojies arī iepriekš. Ja šāda summa tiktu samaksāta algā, vairāk nekā pusi nāktos samaksāt nodokļos, ievērojamu summu valstij maksātu arī pats uzņēmums. Savukārt aizņēmums šo problēmu ļauj optimizēt. Vārdu savienojums «nodokļu optimizācija», ko saistībā ar E. Sprūdža gadījumu lieto citi nodokļu jomas pārzinātāji, ministru sanikno: «Šāds salīdzinājums un saukšana par nodokļu optimizāciju ir uz robežas ar ķecerību un manis apmelošanu un kretīniska attieksme pret uzņēmējdarbības vidi.»

Atgriezies no atvaļinājuma, ministrs vakar sniedza plašāku skaidrojumu, kāpēc aizņemas no sava uzņēmuma un kāpēc tas ir pareizi. Tā īsais kopsavilkums ir šāds: kredīta izsniegšana/ņemšana uzņēmumu dalībniekiem esot normāla prakse, kas ir balva par drosmi riskēt dot citiem darbu, un tajā neesot nekā neētiska.

«Kādam ir jābūt uzņēmējam un jāiet uz augstāku risku, par ko, protams, viņam ir lielākas peļņas iespējas un mazāki nodokļi jāmaksā. Tā tā sistēma darbojas!» pamāca ministrs. Traktējums, ka ar aizņēmumu būtībā tiek aizvietota alga, pēc viņa domām, esot aplams: «Uzskatīt, ka uzņēmējam obligāti būtu sev jāmaksā liela darba alga un no tās jāmaksā darba algas nodokļi, ir klaja neizpratne par to, kā darbojas kapitālisms un brīvais tirgus. (..)

Es nepaņemu neko algas vietā. Es esmu uzņēmējs, es pārtieku no sava uzņēmuma dividendēm tad, kad tās ir, un tad, kad dividenžu nav, tajos laikos es, iespējams, kaut kur aizņemos vai dzīvoju no uzkrājumiem. Kā kuru reizi.» Neatkarīgā taujāja, vai ministrs arī grasās kādreiz atdot aizņēmumus, un saņēma šādu atbildi: «Tad, kad uzņēmumam būs peļņa, protams, daļa aizņēmuma, ja tā nebūs atgriezta no citiem līdzekļiem, tiks konvertēta dividendēs.»

VID tic parādu atmaksai

Valsts ieņēmumu dienests apstiprina, ka nodokļu normatīvie akti patiešām neierobežo nodokļu maksātāju tiesības izsniegt vai saņemt aizdevumus, arī kapitālsabiedrībai izsniegt aizdevumu tās valdes loceklim: «Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aizdevums nav apliekams, jo to nevar uzskatīt par ienākumu. Personai ir pienākums šo aizdevumu atdot, un, kamēr aizdevējs nav atteicies no prasījuma par aizdevuma atdošanu, personai, kas aizņēmumu saņēmusi, ienākumi neveidosies.»

Daudzos uzņēmumos šāda aizdošanas praktizēšana ilgst gadiem, īpašnieka parādu arvien vazājot līdzi pa gada pārskatiem. Neliela arhitektu uzņēmuma īpašnieks skaidro: «Peļņai klāt var tikt tikai reizi gadā, tāpēc arī notiek šī aizņemšanās. Nekā nelikumīga tur nav. Tāpēc arī eksistē grāmatveži un nodokļu konsultanti, lai palīdzētu uzņēmējiem optimizēt nodokļus – to taču pat augstskolā māca.»

Savukārt kāda kompetenta nodokļu konsultante Neatkarīgajai skaidro, ka starptautiskie grāmatvedības standarti nenoteic, kurā brīdī uzņēmumam par dalībnieku jāsecina, ka «šitais čalis mums neko neatdos». Reāli parāds varot tikt dzēsts uzņēmuma pārdošanas brīdī. Jāatgādina, ka ministrs, jau stājoties amatā, runāja par uzņēmumu pārdošanu, jo tie darbojās tajā pašā jomā, par kuru ministrs ir atbildīgs, – informācijas tehnoloģijās. Tikai tālāk par runām viņš joprojām nav ticis.

Apiešana, nevis izvairīšanās

Īpašu uzmanību Neatkarīgās uzrunātā nodokļu speciāliste vērš uz faktu, ka E. Sprūdžs no sava uzņēmuma aizņēmies bez procentiem: «Likums jau formāli nav pārkāpts, taču tā ir ļoti agresīva plānošana. Parasti uzņēmumi tomēr bezprocentu aizdevumus nedod, kaut vai ētisku apsvērumu dēļ.» Ministra rīcību eksperte kopumā vērtē kā nodokļu apiešanu, bet nevis izvairīšanos, kas jau būtu sodāma darbība.

Vienlaikus ar ministru no atvaļinājumiem atgriezusies arī Reformu partijas Ētikas komisija. Tās vadītāja – Saeimas deputāte Daina Kazāka – oficiālu uzaicinājumu ministram sniegt paskaidrojumus pagaidām neplānojot sūtīt: «Ministrs apsolījis sabiedrībai skaidrot šo lietu. Sagaidīsim vispirms, ko viņš teiks.» Nu viņš ir pateicis, ka nodokļu optimizēšana patiesībā nav nodokļu optimizēšana.

«Ja mēs šo mēģināsim tiražēt par ētikas jautājumu, tad mūsu valstī nebūs neviena uzņēmēja, kas nozīmē, ka mūsu valstī nebūs nevienas darba vietas,» sabiedrību biedē ministrs, mudinot likt pie malas stāstu par to, kā likumīgi nemaksā nodokļus.