Lai gan šodien Saeimas plenārsēdē jābalso par atbildīgās komisijas maiņu likumam par vienoto atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību institūcijās, kā atbildīgo nosakot nevis pašreiz esošo Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, bet gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, koalīcija vakar vakarā vienojusies, ka neiebildīs premjeram Valdim Dombrovskim un viņa pārstāvētajai partijai Jaunais laiks, kas šādas pārmaiņas nevēlas.
Taču, pēc koalīcijas partneru Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības politiķu domām, tas nozīmēšot, ka arī atbildība par likumprojekta kvalitāti būs jāuzņemas šim politiskajam spēkam.
"Ja premjers tā grib, lai uzņemas atbildību," Neatkarīgajai sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atzīstot, ka koalīcijas sanāksmē partijas piekāpušās premjera partijai. To, ka šādam scenārijam nāksies piekrist, atzina arī Māris Kučinskis (TP). Pat ja visas pārējās partijas vienotos par komisijas maiņu, no politiskā viedokļa būtu neizprotami to darīt bez premjera partijas atbalsta.
Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, pamatojot savas partijas nostāju, skaidroja, ka tā ir tradīcija – budžetu pavadošos likumprojektus vienmēr izskata Budžeta komisijā un neesot iemesla kaut ko mainīt. Turklāt, pēc viņa teiktā, Valsts pārvaldes komisijai, kura gribēja uzņemties atbildību par šo likumprojektu, esot bijis cits redzējums, kā to uzlabot, jo Budžeta komisija ir gatava strādāt ar valdības sagatavoto projektu, bet Valsts pārvaldes komisijā runāts par alternatīvu likumprojektu. "Atbildīga joprojām būs Budžeta komisija, bet [Valsts pārvaldes un] pašvaldības komisijas ekspertīze tiks ņemta vērā," pēc tam, kad koalīcijā tika panākta vienošanās, teica Dz. Zaķis.
Politiķi Tautas partijā gan sprieda, ka Jaunais laiks vienkārši skatās ar aizdomām, neuzticoties tam, ka arī Valsts pārvaldes komisija šo uzdevumu varētu veikt. Proti, komisijas vadītājs ir Tautas partijas deputāts Oskars Spurdziņš. Savukārt Budžeta komisiju vada jaunlaicietis Guntis Bērziņš. Par to liekot domāt arī premjera nostāja, kurš savu viedokli šajā jautājumā mainījis vairākkārt, te pieļaujot, te noraidot alternatīvus risinājumus. Trešdienas rītā intervijā LNT 900 sekundēm V. Dombrovskis pat izteicās, ka šis likums izraisot neapmierinātību tieši algu samazinājuma dēļ. Neviennozīmīga nostāja bija arī pašam Budžeta komisijas vadītājam G. Bērziņam. Otrdien viņš piedalījās Valsts pārvaldes komisijas sēdē un tajā sacīja, ka viņam personīgi nebūtu iebildumu, ja ar likumu kā atbildīgā strādātu šī komisija, taču lēmums esot jāpieņem koalīcijai. Bet jau trešdien viņa vadītā komisija nobalsoja, ka atbildīgo mainīt nevajag un likumprojektam jāpaliek Budžeta komisijas pārziņā.
Jāatgādina, ka iniciatīva mainīt atbildīgās komisijas nāca no pašas Valsts pārvaldes komisijas, kurai jautājums par atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē būtu piekritīgs pēc būtības. Taču Budžeta komisijā to skata, jo nākamā gada budžeta kontekstā ir svarīgi nepazaudēt tajā ietverto fiskālo efektu jeb plānoto ietaupījumu, kas jau ierēķināts budžeta projektā. Saņemot likumu, Saeimā gan konstatēts, ka Finanšu ministrija, koncentrējoties uz aprēķiniem, likumprojektā pieļāvusi daudzas juridiskas nepilnības, un likumprojektam iesniegti ap 200 priekšlikumu, kādi labojumi būtu nepieciešami.