Visu Saeimā pārstāvēto partiju reitingi ir nostabilizējušies, un tās spējušas saglabāt savu vēlētāju pulku statistiskās kļūdas robežās. Nepārspēts līderis joprojām ir Saskaņas centrs (SC), kas sapulcējis lielāko atbalstītāju skaitu, bet vislielākās izdzīvošanas problēmas ir jārisina Reformu partijai, kas jau mēnešiem ilgi nespēj pārvarēt maģisko 5% barjeru.
Ja Saeimas vēlēšanas būtu šodien, tad par SC savu balsi atdotu 18,4% pilsoņu. SC ir arī vienīgā partija, kuras reitingu svārstības trīs mēnešu laikā ir vispamanāmākās. Pēdējā mēneša laikā SC reitings pieaudzis par 3,7 procentpunktiem, bet jūnijā, salīdzinot ar maiju, tas bija zaudējis 2,8 procentpunktus.
Politologi un sociologi šīs svārstības noraksta uz statistiskās kļūdas – 2,5% – un sagadīšanās rēķina, jo pēdējos mēnešos nav bijis būtisku notikumu, kas varētu ietekmēt sabiedrības viedokli. Tiesa, ja par atskaites punktu ņem šā gada februāri, kad SC bija 21,5% vēlētāju atbalsts, tad reitinga kritums jau šķiet būtiskāks, taču arī šīs it kā lielās svārstības neesot vērts uztvert pārāk nopietni.
Līdzīga situācija ir arī populārāko partiju topa otrās vietas turētājai – Vienotībai. Par šo politisko spēku balsotu 17% balsstiesīgo, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk. Ja arī Vienotības reitingus vērtē, salīdzinot ar februāri, tad tā savu atbalstītāju skaitu palielinājusi par 1,6 procentpunktiem.
Arī Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitinga svārstības ir nenozīmīgas. To atbalstītāju skaits ir vienāds – 7,2%. Atšķirība vien tā, ka NA reitings pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, bet ZZS – sarucis par 0,8 procentpunktiem. Salīdzinot šo partiju reitingus ar februāri, abi ir sarukuši, jo gada sākumā tie jau tuvojās 10% atzīmei.
Savukārt pārējās partijas 5% barjeru iekļūšanu Saeimā nepārvarētu, jo par Reformu partiju balsotu 2,5%, par partiju Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā balsotu 1,9%, bet par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju gatavi balsot būtu 1,4%.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šāds reitingu mazkustīgums skaidrojams ar nozīmīgu notikumu trūkumu. «Ir iestājies politisks miers. Iepriekš bija referendums pēc referenduma, konsolidācijas, tagad nav tādu ziņu, kas sasniegtu katru vēlētāju. Ir tikai politiskas diskusijas, kuras bieži vien interesē šauru sabiedrības loku,» skaidro politologs.
Viņš ir pārliecināts, ka visām piecus procentus pārsniegušajām partijām ir saglabājies to elektorāts, bet vislielākās problēmas ir Reformu partijai, kas jau nostabilizējusies zem 5% sliekšņa. «Viņi lielos tempos noslīdēja lejā un tur arī paliek. Tāpēc RP ir daudz sarežģītākā situācijā nekā konkurenti, jo pārējām ir jānotur reitingi, bet RP jālauž situācija, bet to var izdarīt tikai ar lielu un spēcīgu kampaņu,» uzskata eksperts.