Atalgojuma likums būs jālabo steigā

200 labojumu – ar šādu apjomu triecientempā būs jātiek galā Saeimas deputātiem, lai izlabotu tās kļūdas un nepilnības, ko vienotā atalgojuma sistēmas likumā pieļāvusi tā gatavotāja Finanšu ministrija (FM) un apstiprinājusi valdība.

Saeimā šis likums nonāca kopā ar nākamā gada budžeta paketi, pirmajā lasījumā jau tika apstiprināts, un paredzēts, ka 2010. gadā tas stāsies spēkā.

Saeimas Juridiskā biroja piedāvājums likumprojektu no paketes, kas jāskata steidzamības kārtā, izņemt un rakstīt jaunu, kvalitatīvāku, nav guvis vajadzīgo politiķu atbalstu, kurus saista solījumi Starptautiskajam valūtas fondam. "Vienošanās vēstulē ar Starptautisko valūtas fondu ir minēts, ka valdības un partiju vadītāji apņemas izstrādāt vienotas atlīdzības sistēmu vienlaikus ar 2010. gada budžeta projekta sagatavošanu. Valūtas fonds apšauba visus tos pasākumus, kam ir tikai viena gada ietekme uz budžeta ieņēmumu palielināšanu vai izdevumu samazināšanu," vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur skatīja šo jautājumu, nostāju pamatoja FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne. Lai arī pagājušajā nedēļā premjers Valdis Dombrovskis (JL) un FM bija apliecinājuši gatavību likumprojekta izņemšanai no budžeta paketes, viedoklis mainījies pēc sestdienas sarunām ar aizdevējiem.

Tikmēr FM un premjera piekāpšanās formālu prasību priekšā, ignorējot likuma kvalitāti, izpelnījās Saeimas juristu, valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas un arī parlamenta deputātu kritiku. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izeja no situācijas tika meklēta pusotru stundu garās diskusijās. "Nevajag atkāpties no tā, ka likumi ir jāpieņem kvalitatīvi, nevis – tikai tādēļ, lai būtu," sacīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Komisijas deputāts Māris Kučinskis (TP) pat izteicās – ja likumu uzlabot nav iespējams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no tā pat varētu norobežoties. Šobrīd Valsts pārvaldes komisijai, kurai pēc būtības šāda veida jautājumi ir piekritīgi, pilnvērtīgi ar projektu strādāt neesot iespējams arī tāpēc, ka atbildīgā par to ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuras kompetencē ir fiskālie jautājumi. Bet savus priekšlikumus likumprojekta grozījumiem iesniegt vairs nevar, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš beidzies pirmdien.

Viens no risinājumiem, par ko vienojās deputāti, – lūgt Saeimai mainīt atbildīgo komisiju, lai ar valdības iesniegto likumprojektu kā atbildīgā varētu strādāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Balsojumam par to jānotiek rīt, un pagaidām nav skaidrs, vai tam būs pietiekams politisks atbalsts. Jaunā laika politiķi vakar atturējās paust atbalstu šajā jautājumā.

***

Viedokļi par valdības sagatavoto likumprojektu

Gunārs KUSIŅŠ, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs:

– Zinot šī projekta izskatīšanas kārtību, man ir pamatotas šaubas, vai tas nebūs pamats diskusijām Satversmes tiesā. Konkrēti tas varētu būt par Valsts kontroles statusu. Var ātri kaut ko gatavot, tomēr ir jākonsultējas ar iesaistītajām pusēm. Daudziem, uz ko šis likumprojekts attiecas, ir pamatoti iebildumi. Piemēram, pazaudētas visas pašvaldību policijas amatpersonu dzīvības un veselības apdrošināšanas. Tāpēc ir šaubas, vai sagatavošanas procedūra bijusi tāda, kas nodrošina kvalitatīvu likumu.

Inguna SUDRABA, valsts kontroliere:

– Nepietiek tikai uzlikt virsrakstu Vienotā atlīdzības sistēma. Likums patiešām pēc būtības tāds ir arī jārada. Un pierādīt, ka ar šo likumprojektu tiek veidoti ilgtermiņa risinājumi – nu, arī tas neatbildīs patiesībai. Jebkas, kas ir budžeta paketē, jau nav ilgtermiņa risinājums.

Māris PŪĶIS, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks:

– Ja likumu pieņem tādu, kāds tas ir, tad problēmu ir daudz. Arī tad, ja runā ne tikai par juridiskiem aspektiem, bet par būtību. Tas neatbilst galvenajiem publiskās pārvaldes attīstības kritērijiem. Likums nav orientēts uz rezultātu, un tas ir pats galvenais. Uz rezultātu orientētā valsts pārvaldē ļoti liela nozīme ir motivācijai. Labs likums paredz pietiekami izvērstu motivācijas sistēmu un saista šo sistēmu ar katras iestādes rezultatīvajiem rādītājiem.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā Rīgas savienošanai ir jāatrod skaidri finansējuma avoti, otrdien pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot premjeres redzējumu par Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto projekta ieviešanas scenāriju.