Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar nāca klajā ar valdībai neglaimojošiem izteikumiem – jaunie ministri savas darbības pirmajā pusgadā neko dižu nav spējuši paveikt.
Neatkarīgās aptaujātie nozaru eksperti konceptuāli šādam viedoklim piekrīt. Valdībai nav ar ko palielīties. Jā, ir iestrādes, ir pieteiktas reformas, taču no tā vien dzīve labāka nekļūst.
Premjeram Valdim Dombrovskim netīkamās pārdomas Valsts prezidents izklāstīja telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes.
Nav reālu projektu
«Ir grūti novērtēt jauno ministru darbu pēc pusgada, jo nekas ievērības cienīgs nav izdarīts (..) Iespējams, tikai profesionāliem cilvēkiem rezultāts būtu manāms pēc pusgada, bet tagadējo Dombrovska valdību varēs vērtēt tikai pēc nostrādāta gada,» sacīja A. Bērziņš. Viņš nenosauca konkrētu ministru vārdus, taču satraukumu prezidentam radot tās jomas, kas skar pensiju, nodarbinātības jautājumus, izglītību un reģionālo reformu. Tātad, pirmkārt, runa ir par labklājības ministri Ilzi Viņķeli, izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu. Taču arī vairāki citi ministri uzskatāmi par jaunajiem, jo amatā apstiprināti pērn 25. oktobrī, nemaz nerunājot par tieslietu ministru Jāni Bordānu, kurš pie jaunajiem pienākumiem stājās vien šogad 5. jūlijā.
«Pagaidām rezultātus neredzu, un man šķiet, ka neviens neredz,» intervijā viņu veikumu komentēja prezidents A. Bērziņš. «Ir tikai idejas, bet nav reālu projektu, kas tiktu arī tālāk realizēti dzīvē.»
Pelēcīgs pusgads
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers atgādina, ka valdība strādā komandā – to ne reizi vien uzsvēris pats V. Dombrovskis, un tādā gadījumā viņš kā šīs komandas menedžeris ir atbildīgs par pelēcīgo pusgadu. «Sīki ikdienas darbiņi ir veikti. Lielu lietu nav.» Prāvāko devu arodbiedrību kritikas šajā periodā izpelnījusies labklājības ministre par pensiju sistēmas grozīšanu un izglītības ministrs par reformu pieteikumiem. «Vispirms skolotājiem ir jāiedod maizīte, un tikai tad ir jēga runāt par kaut kādām nanotehnoloģijām,» baras P. Krīgers.
Divi finanšu ministri
Valsts deklarētā ekonomikas izrāviena pazīmes nav pamanījis Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, gan valdības vecbiedrs – finanšu ministrs Andris Vilks nodarbojas ar ekonomisko rādītāju komentēšanu. Un vienīgā sabiedrībai nozīmīgā aktivitāte viņu izpildījumā bijusi Hipotēku un zemes bankas pārdošana skandināviem, ko par lielu sasniegumu nez vai var nodēvēt. Pozitīvi D. Šmits izsakās par zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Viņas kontā divi lieli plusi: veiksmīgā cīņa par zivju kvotām un ražošanai par labu pārdalītais Zivsaimniecības fonds.
Demogrāfs Ilmārs Mežs tikmēr slavē gan daudz kritizēto labklājības ministri, gan ekonomikas ministru – esot vieni no labākajiem valdībā. I. Viņķele spējusi virzīt nepopulāras lietas un pacīnīties par «mazajiem ķieģelīšiem demogrāfijas atbalstam». Taču valdības darbs kopumā sāpīgajā demogrāfijas jautājumā joprojām esot nekam nederīgs. «Ja koalīcija lielās ar Latvijas veiksmes stāstu, tad jāatceras, ka tas panākts uz emigrācijas rēķina. Ceturtā daļa no 20 līdz 40 gadus vecajiem cilvēkiem ir aizbraukuši.» Problēma esot apstāklī, ka Latvijā būtībā ir divi finanšu ministri – A. Vilks un V. Dombrovskis, bet nav kārtīga premjera, kas domātu stratēģiski, nevis tikai līknes vērotu. Kritiski I. Mežs vērtē divus jaunos ministrus – E. Sprūdžu un R. Ķīli. Runu viņu izpildījumā ir daudz, darbi pagaidām izpaliek. Taču demogrāfam arī nav skaidra valsts prezidenta motivācija, nākot klajā ar kritiku: «Arī pats prezidents būtu varējis pusgada laikā izdarīt vairāk.»
Lielas ziepes nav sataisītas
Ar ilgstošiem konfliktiem savā jomā pirmo pusgadu iezīmēja kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende. Šobrīd tie ir puslīdz uzsūkušies vai vismaz kļuvuši mazāk publiski. Diriģents Ivars Cinkuss secina, ka redzams – ministre tiešām cenšas strādāt. Tomēr joprojām jūtams, ka viņa nākusi no citas vides un biznesa domāšana kultūrā nedarbojas. Viens paveikts darbs gan esot nosaucams – dziesmu un deju svētkiem apstiprināts budžets.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis piekrīt prezidentam, ka valdības veikuma novērtēšanai atvēlams vismaz gads. Pašlaik ir pāris iestrādes, ko īstenošanas gadījumā patiešām varēs saukt par sasniegumu: atbalsts uzņēmējdarbībai, Latgales attīstības programma. «Nākamā gada budžets būs lakmusa papīrs. Redzēs, cik daudz no vārdiem pārtaps darbos,» spriež pašvaldību līderis. Bet pagaidām, arī vērtējot savas jomas ministru E. Sprūdžu, viņš secina: «Jāpriecājas, ka lielas ziepes nav sataisītas.