Valsts prezidents Andris Bērziņš nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura pašlaik saņem īpaši lielu pensiju – arī bijušās Satversmes tiesas tiesneses, pašreizējās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) pensija ir lielāka par 2300 latiem, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija.
Pagājušā gada maijā toreizējā Valsts prezidenta amata kandidāta A. Bērziņa pensijas apjoms izsauca milzīgu rezonansi un minējumus, kā šādu pensiju – apmēram 4500 latu mēnesī – var nopelnīt. Nekāds skandāls gan nesanāca, jo A. Bērziņš pēdējos vairāk nekā 20 gadus ir guvis lielus ienākumus. Ilgus gadus viņš bija Unibankas prezidents, kur saņēma bankas prezidenta cienīgu algu, bet pēc tam darbojās nopietnā biznesā (piemēram, bijis lielu ražojošu uzņēmumu – Lode un Valmieras stikla šķiedras rūpnīca – padomes loceklis).
Šā gada maijā Valsts prezidenta pensijas apjoms atkal izsauca lielu rezonansi, jo tika publicētas valsts amatpersonu deklarācijas, kas apliecināja – A. Bērziņš pērn pensijā tiešām saņēmis vidēji 4580 latu mēnesī.
Arī lielāka nekā alga
Savukārt izpētot deklarācijas Saeimas deputātiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (tādu ir desmit), atklājās, ka arī I. Čepāne pašlaik saņem vienu no vislielākajām pensijām valstī. Proti, pērn viņa pensijā saņēmusi vairāk nekā 28 000 latu jeb 2336 latus mēnesī. Pensija I. Čepānei ir pat par 800 latiem lielāka nekā Saeimas deputātes alga.
Atšķirībā no A. Bērziņa I. Čepāne nekad nav darbojusies privātajā biznesā. Aģentūras LETA savāktā informācija liecina, ka viņa 1990. gadā tikusi ievēlēta Augstākajā padomē, pēc tam ieņēmusi vairākus valsts amatus, no 1996. gada līdz 2006. gadam bijusi Satversmes tiesas tiesnese, bet tad atgriezusies politikā, partijas Jaunais laiks sastāvā iekļūstot Saeimā. Līdztekus viņa nodarbojusies ar pedagoģisko darbu, lasot lekcijas Latvijas Universitātē.
Interesanti, ka I. Čepāne pensijā saņem trīs reizes vairāk nekā Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš (VL!TB/LNNK), kuram pienākas atvaļināta ģenerāļa izdienas pensija. Izdienas pensijas parasti ir lielākas nekā parastās pensijas, un tāpēc K. Krēsliņš vidēji mēnesī saņem 757 latus. Mazāku pensiju nekā I. Čepāne saņem arī viņas partijas biedrs, Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta loceklis Andris Buiķis (657 lati mēnesī).
Vēl kāds salīdzinājums – pat ilggadējais LZA prezidents un Senāta priekšsēdētājs, ilggadējais Organiskās sintēzes institūta vadītājs, Filozofijas un socioloģijas, kā arī Vēstures institūta vadošais pētnieks, pasaulslavenais zinātnieks Jānis Stradiņš ir nopelnījis divas reizes mazāku pensiju nekā I. Čepāne – viņam tikai 1009 lati mēnesī.
Cita sistēma
Īpaša pensionāru grupa ir ārzemju latvieši, kuri pensijas saņem ne tikai no Latvijas valsts, bet arī no ārvalstu pensiju fondiem. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) pensiju saņem no diviem avotiem ASV – State Universities Retirement System of Illionois (58 954,44 ASV dolārus gadā) un no Fidelity investments pensiju fonda (16 695,65 ASV dolārus gadā). Pārrēķinot latos, viņai sanāk pensija ap 3400 latiem mēnesī.
Savukārt Reformu partijas deputāts, triju valstu (Latvijas, Kanādas un Anglijas) pilsonis Valdis Liepiņš norādījis, ka 2011. gadā no Canada Pensions Toronto saņēmis 15 097 Kanādas dolārus.
Vēl citāda sistēma
Interesanti, ka V. Liepiņš deklarē arī 12 000 eiro «u.c. ienākumus» no Lielbritānijas vēstniecības Latvijā. Var tikai minēt, kādi būtu skandāla apmēri, ja kāds no deputātiem sadūšotos godīgi atzīt, ka saņem atlīdzību «u.c. ienākumu» veidā no Krievijas vai Baltkrievijas vēstniecības. Jāpiebilst, ka savulaik V. Liepiņš Neatkarīgajai noliedza, ka sadarbojas ar britu vai Kanādas specdienestiem.
Starp ārzemju latviešiem izceļas divi pašreizējie Saeimas deputāti, kuri nesaņem pensijas no ārvalstu pensiju fondiem, bet gan no Latvijas valsts. Dažādus karalaukus apstaigājušais Atis Lejiņš (Vienotība) nenorāda, ka būtu nopelnījis militāro pensiju vai arī būtu parūpējies par vecumdienām, maksājot zviedru privātajos pensiju fondos, par kuriem raksta, ka tie izpērkot Latvijas zemi un dancina Latvijā rezidējošās bankas. Deklarācijā A. Lejiņš norāda, ka no Latvijas valsts budžeta mēnesī pensijā saņem vidēji 300 latu. Turpretī deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs) nekaunas no tā, ka saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju – 286 latus mēnesī.
Bet bijušas Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) pensijā saņem... 69 latus mēnesī.
Tikai skaitļi
Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs) pensijā pērn saņēmis 438 latus mēnesī, bet Aija Barča (ZZS) – 343 latus mēnesī.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses sekretāre Edīte Olupe Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik Latvijā lielākas pensijas par 3000 latiem mēnesī saņem 7 personas, lielākas par 2300 latiem – 29 personas (7 sievietes un 22 vīrieši), lielākas par 2000 latiem mēnesī – 74 personas (14 sievietes un 60 vīrieši). Savukārt lielākas pensijas par 1000 latiem mēnesī piešķirtas 1059 personām. Starp tām gan esot arī personas, kuras pensionējušās priekšlaikus un kurām līdz pilna pensijas vecuma sasniegšanai maksā tikai 50% no piešķirtās pensijas. Līdz ar to var secināt, ka ne visas šīs 1059 personas šobrīd saņem vairāk par 1000 latiem mēnesī.