Lai gan nereti iedzīvotājiem šķiet, ka, sūdzoties valsts pārvaldes institūcijām, ir gandrīz neiespējami manīt kādu neloģisku likumdošanas praksi, tieši šādā veidā šobrīd top uzlabojumi jauno sportistu apbalvošanas sistēmā, paternitātes atzīšanas kārtībā, brīvprātīgo darba organizēšanā u.c. To sarunā ar Neatkarīgo apliecina Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska.
Sūdzas par negodīgu attieksmi
Viens no piemēriem tam, kā likumdošanas izmaiņas top pēc konkrētas sūdzības saņemšanas, ir Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Šī gada pavasarī Valsts kancelejā vērsās kāda jaunieša vecāki, norādot uz diskriminējošo attieksmi pret jaunajiem sportistiem. Proti, Pirmajās pasaules jauniešu ziemas olimpiskajās spēlēs Austrijā trīs jaunie sportisti no Latvijas izcīnīja medaļas, taču tradicionālās prēmijas, ko saņem pieaugušo spēļu čempioni, viņiem nepienācās. Tam par iemeslu bija šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kuros uzskaitīti visi sacensību veidi, kuros sportistus var prēmēt par uzvarām. Šo sacensību skaitā iekļautas arī olimpiskās spēles, un par tajās izcīnītu pirmo vietu sportistam var pienākties līdz pat 100 000 latu liela prēmija. Tiesa, noteikumos līdz šim netika minēta jauniešu olimpiāde, jo šīs spēles ir jauna tradīcija. Spēlēs piedalās sportisti vecumā no 15 līdz 18 gadiem, un pirmajā olimpiādē Latvija izcīnīja pilnu medaļu komplektu. Zeltu – Augusts Valdis Vasiļonoks hokejistu individuālo prasmju turnīrā, sudrabu – kamaniņu braucējs Riks Kristens Rozītis, bronzu – kamaniņu braucēja Ulla Zirne.
Traucē automātiskās paternitātes princips
Tikmēr kādas jaunās ģimenes problēma bijusi par pamatu tam, lai rosinātu mainīt automātisko paternitātes principu. «Pie valdības vērsās kādas jaundzimušas meitiņas vecāki, kuriem likumdošana neļāva mazuļa dzimšanas apliecībā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu, jo jaunās māmiņas iepriekšējā laulība tika šķirta vēlāk nekā likumā noteiktās 306 dienas pirms dzemdībām. Šādā gadījumā Latvijā darbojas automātiskās paternitātes princips, kas nosaka, ka par bērna tēvu automātiski tiek atzīts bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs, ar kuru laulība šķirta mazāk nekā pirms 306 dienām. Zinot, ka šādas situācijas nav retums, Tieslietu ministrijai ir lūgts sagatavot grozījumus Civillikumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas novērstu automātisku paternitātes pieņēmuma prezumpciju gadījumos, kad bērna bioloģiskais tēvs nav bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs. Šādos gadījumos nākotnē būs iespējama paternitātes atzīšana, pusēm iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā,» klāstīja Valsts kancelejas pārstāve.
Grib novērst birokrātiju
Kā vēl vienu piemēru L. Kučinska min nevalstisko organizāciju sūdzības, pēc kurām Valsts kanceleja aicināja sakārtot likumdošanu, kas reglamentē brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās. Lai novērstu nepilnības, šobrīd top grozījumi Ministru kabineta noteikumos Par grāmatvedības kārtošanu, iekļaujot normu, kas atļautu biedrībām un nodibinājumiem grāmatvedības kārtošanu uzticēt brīvprātīgajiem, kā arī grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, lai precizētu brīvprātīgā darba veikšanas nosacījumus.
L. Kučinska arī piebilst, ka atsevišķos gadījumos iedzīvotāju vēstules un lūgumi ir rosinājuši ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī atrisinājuši kādas personas individuālās problēmas. Kā piemēru Valsts kancelejas pārstāve minēja situāciju ar pilsonības piešķiršanu, kad kādai no jaunajām pilsonēm bija steidzami jādodas uz mācībām ārzemēs un viņa nevarēja gaidīt likumā noteikto periodu līdz pilsonības spēkā stāšanās brīdim. Saņemot situācijas izklāstu, Valsts kanceleja vērsās pie Ministru kabineta ar lūgumu ņemt vērā konkrēto situāciju un nākt pretī jaunietei, kura devās studēt uz ārvalstīm.