Saistībā ar pārkāpumiem deviņus miljonus latu vērtā datortehnikas iepirkumā valdība vakar no amata atbrīvoja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru Mareku Gruškevicu. Kuluāros gan tiek baumots, ka taisnīguma koalīcijas ministri, apraduši ar jauniepazītajām nozarēm, sākuši atbrīvoties no pēdējiem Tautas partijas cilvēkiem ierēdniecībā.
Dažu mēnešu laikā amatus zaudējusi Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un Izglītības ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Lai gan abos gadījumos par atbrīvošanas iemesliem minēti konkrēti pārkāpumi ierēdņu profesionālajā darbībā, neoficiāli šīs personālijas savulaik tika saistīti ar Tautas partiju.
Reālie darītaji
Pēc teorētiskās hierarhijas divi galvenie ministrijas portfeļi pieder nozares ministram un parlamentārajam sekretāram, taču praksē svarīgākais darītājs ikvienā ministrijā ir valsts sekretārs. Parasti ministri ir politiskas personālijas, kuras vāji pārzina tiem uzticētās nozares, tādēļ pieredzējušie valsts sekretāri kļūst par reālajiem ministriju vadītājiem un padomdevējiem. Koalīcijām mainoties, ministriem ir par maz laika, lai pilnībā iepazītu nozari. Tikmēr valsts sekretāri, ilgus gadus strādājot konkrētajā jomā, lieliski pārzina problēmas un zina norišu pēctecību. To, ka zinošs, pieredzējis valsts sekretārs ir zelta vērts palīgs, apzinās arī ikviens no jauna amatā nākošais ministrs, tādēļ, pat mainoties valdībām, valsts sekretāri bez nopietniem iemesliem netiek atcelti.
Pēctecība vai rotācija
Viens no labākajiem piemēriem tam, kā nozarei būtiskos amatos nonāk nevis gadījuma cilvēki, bet gan zinoši eksperti, ir Zemkopības ministrija (ZM). No 2002. līdz 2009. gadam zemkopības ministra amatā atradās Mārtiņš Roze, kurš pirms tam teju desmit gadus strādāja Zemkopības ministrijā dažādos amatos. Viņa ministrēšanas laikā valsts sekretāres pienākumi bija uzticēti Laimdotai Straujumai, kura šobrīd ir sēdusies nozares ministres krēslā. Savukārt valsts sekretāra funkcijas patlaban ir uzticētas ne mazāk pieredzējušajai Dacei Lucauai, kura kopš 2002. gada ir bijusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre.
Loģiska, uz pēctecību orientēta ir arī Veselības ministrijas prakse. Kopš 2010. gada valsts sekretāra amatā atrodas Rinalds Muciņš, kurš 2004. gadā bijis nozares ministrs, bet kopumā ar veselības nozari viņa darbība ir bijusi saistīta jau kopš 1995. gada. Savukārt ministres krēslā šobrīd atrodas Ingrīda Circene, kura pēc izglītības ir mediķe un Einara Repšes valdībā jau ir vadījusi šo resoru.
Tikmēr visnotaļ savdabīga situācija šobrīd izveidojusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kā arī Kultūras nozarē, kur pēctecību un ierēdniecisko loģiku izjaucis subjektīvsstrīds. Kā zināms, šī gada sākuma kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un ilggadējā valsts sekretāre Solvita Zvidriņa nespēja rast kopīgu valodu tik lielā mērā, ka šīs domstarpības pārauga publiskā skandālā. Ministrijas augstākās amatpersonas viena otrai pārmeta gan nesaimniecisku līdzekļu izšķērdēšanu, gan privātu interešu lobēšanu, taču S. Zvidriņa bija spiesta piekāpties un pamest amatu. Drīz pēc tam galvas lidoja teju visiem kultūras ministres biroja darbiniekiem, savukārt S. Zvidriņas vietā tika aizrotēts ilggadējais Vides ministrijas darbinieks Guntis Puķītis. Savdabīgā ierēdņu pārbīde tika iesaiņota ticamā pamatojumā par rotācijas plānu ar mērķi ļaut ierēdņiem apgūt jaunas pieredzes. Tā rezultātā kādreizējā kultūras nozares eksperte S. Zvidriņa šobrīd vada Valsts reģionālās attīstības aģentūru, savukārt vides nozares profesionālis Guntis Puķītis, kurš pēc izglītības ir ķīmiķis — kultūras jomu, savukārt līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs ir nonācis VARAM vadībā. Tikmēr ministru portfeļi uzticēti attiecīgi ilgus gadus ar uzņēmējdarbības nevis kultūras nozari saistītajai Žanetai Jaunzemei-Gredndei un Latvijas Mikro klases jahtu asociācijas valdes loceklims Edmundam Sprūdžam, kurš pagaidām nevar lepoties ar augstāko izglītību ne vien vides, bet arī nevienā citā jomā.
Karjera vienā jomā
Par nozares eksperti, kura ilgus gadus mērķtiecīgi veidojusi karjeru vienā jomā, grūti nosaukt šā brīža Labklājības ministrijas valsts sekretāri Ievu Jaunzemi. Lai gan pirms teju desmit gadiem viņa ir bijusi padomniece nodarbinātības un valsts atbalsta jautājumos Latvijas pārstāvniecībā Eiropas Savienībā, tomēr pēdējā desmitgadē I. Jaunzeme bijusi saistīta ar uzņēmējdarbības nozari, kurā savulaik iegūta arī attiecīga izglītība. Tiesa, pretstatā jāmin šā brīža valsts sekretārus Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu un Tieslietu ministrijās, kuri ilgus gadus nodevušies darbam vienā nozarē.
Tiesa, par visietekmīgākajiem šā brīža valsts sekretāriem var saukt Satiksmes ministrijas pārstāvi Anriju Matīsu un Finanšu ministrijas pārstāvi Sanitu Bajāri, kuru pieredzi, zināšanas un spēju ietekmēt procesus novērtē ne vien attiecīgās ministrijas vadītājs, bet valdība kopumā.