Valdība šodien pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikuma atbalstīja ierosinājumu no amata atbrīvot IZM valsts sekretāru Mareku Gruškevicu.
Līdz jauna IZM valsts sekretāra iecelšanai ministrijas valsts sekretāra pienākumus uzticēts pildīt IZM valsts sekretāra vietniecei, Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktorei Laumai Sīkai, aģentūru LETA informēja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.
LETA jau ziņoja, ka, izvērtējot disciplinārlietas komisijas atzinumu, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nolēmis rosināt atbrīvot Gruškevicu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem par deviņus miljonus latu vērto datoru iepirkumu.
Gruškevica pārkāpumu būtību Ķīlis raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan iepirkuma likumu gan Eiropas Savienības (ES) regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu rezultātā varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.
Ķīlis sacīja, ka runa ir par aptuveni deviņu miljonu latu vērto datoru iepirkumu skolām. Konkurss par datoru iepirkumu bijis ilgs, un līgumos ierakstīti tādi tehniskie parametri, kas nav "pats, pats, pats pēdējais", tāpēc piegādātājs - "Lattelecom" - vērsies ar piedāvājumu IZM aizstāt vecākos datorus ar jaunākiem.
Līgumā bijis paredzēts punkts, ka tas var notikt bez grozījumiem līgumā tad, ja konkrēto datoru vairs nav ne ražošanā, ne pārdošanā. Tā tas nav bijis, jo datori bija tirdzniecībā. Tos varētu nomainīt, bet tam būtu nepieciešami būtiski līguma grozījumi.
Ja šādus grozījumus neveic, bet turpina datorus piegādāt uz vēstules pamata, tas "rezultētos ar to, ka visa aktivitāte kļūtu neattiecināmās izmaksas", jo līgums segts no Eiropas struktūrfonda līdzekļiem un Latvijas valsts budžetam nāktos segt visu līguma summu tikai tāpēc vien, ka, vienkārši sakot, nav ievērota pareizā procedūra, stāstīja ministrs.
Procedūru varēja ievērot, nebija nepārvaramas varas, lai to neizdarītu, tehnisko ekspertīzi varēja iegūt, saskaņojumus vai atzinumus no juridiskās un tehniskās daļas varēja iegūt, uzsvēra Ķīlis, piebilstot, ka piegādātājam nav jāskatās, vai IZM ir vai nav ievērojusi procedūru.
Ministrs rezumēja, ka visa būtība ir tāda: līgumā, brīdī, kurā vecākus modeļus jānomaina ar jauniem, bija jāveic citas darbības nekā tās, kas tika veiktas; un tās, kas tika veiktas, nozīmē risku, pat diezgan droši būtu, ka valsts budžetam būtu šī summa jāatmaksā. "Tās pat nav paviršības," sacīja Ķīlis, jo nav izdarītas lietas, kas vienkārši bija jāizdara.
Gruškevics vakar aģentūrai LETA sacīja, ka viņam nav skaidri iemesli lēmumam par viņa atbrīvošanu no amata.
Viņam saistībā ar Ķīļa lēmumu nav saprotami vairāki aspekti. Jautājums par ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu esot nevis valdības, bet gan paša ministra kompetencē, tādēļ Gruškevicam radušās šaubas par Ķīļa vai viņa juridisko padomnieku kompetenci.
Tāpat pieļauti vairāki citi pārkāpumi disciplinārlietas izmeklēšanā, proti, likums noteic, ka tad, ja ierēdnis, pret kuru ierosināta lieta, ir saslimis, tad šīs lietas izmeklēšana tiek apturēta un sagaidīta ierēdņa izveseļošanās. Šajā gadījumā tā neesot noticis.
Gruškevics sacīja, ka Ķīlis savu lēmumu pieņēmis, neuzklausot viņa paskaidrojumus, bet ņemot vērā tikai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu. Arī komisijai viņš savu viedokli neesot sniedzis, tāpēc ministrs nav izvērtējis abu iesaistīto pušu viedokļus, un tādejādi lieta nav izskatīta objektīvi.
Tāpat atstādinātajam ierēdnim neesot īsti paskaidrots, ko viņš ir pārkāpis. Gruškevics sacīja, ka viņš esot parakstījis vēstuli, lai ātrāk notiktu datoru piegāde skolām, ko politiķi solījuši četrus gadus. Arī viņa rīcības rezultātā it kā nodarīto zaudējumu apmērs netiekot konkretizēts, jo visur tiekot minēti iespējamie zaudējumi bez paskaidrojumiem par to, cik šie zaudējumi ir lieli.
Gruškevics sacīja, ka viņš iepriekš Ķīlim pats piedāvājis uzrakstīt atlūgumu, ja viņa darbība ministru neapmierinot, taču Ķīlis šādu piedāvājumu neesot pieņēmis, kas Gruškevicam liekot domāt, ka ministram esot bijusi svarīgāka trīs mēnešus ilgā kampaņa medijos par Gruškevica atbrīvošanu.
Gruškevics sacīja, ka par tālāko rīcību izlems pēc izveseļošanās.
Jau iepriekš Gruškevics Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu vērsies ar iesniegumu, kurā apstrīdējis disciplinārlietas izskatīšanas procesu. Tiesa Gruškevica prasījumu izskatīs rakstveida procesā 20.jūlijā. IZM tiesai ir nosūtījusi paskaidrojumu, neatzīstot prasījumu.