Iedzīvotāju viedoklis pazūd politiskajos gaiteņos
Lai gan valdība šogad no iedzīvotājiem jau saņēmusi vairāk nekā 1600 vēstuļu, kurās izteikti komentāri par demogrāfiskās situācijas uzlabojumiem un nepilnībām izglītības jomā, parlaments, kura spēkos būtu rosināt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, par cilvēku novērojumiem netiek informēts.
To Neatkarīgajai atzina gan Saeimas Izglītības komisijas, gan Demogrāfijas lietu apakškomisijas pārstāvji.
Pirmajā pusgadā Ministru prezidents, Ministru kabinets un Valsts kanceleja kopumā saņēmusi 1660 fizisko un juridisko personu iesniegumu. Vēstulēs iedzīvotāji visbiežāk izteikuši viedokli par pedagogu atalgojumu un nepieciešamajām reformām. Tikpat svarīga tēma ir arī demogrāfiskā situācija valstī.
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL!TB/LNNK) akcentēja, ka tieši iedzīvotāju ierosmes ir viens no labākajiem veidiem, kā politiķi var precīzāk izprast likumdošanas nepilnības un rosināt attiecīgas izmaiņas. Kā piemēru viņš minēja šonedēļ Valsts prezidenta izsludinātos grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas cita starpā no 30 līdz 25 gadiem samazina obligāto darba stāžu daudzbērnu ģimeņu vecākiem. I. Parādnieks uzsvēra, ka Saeima ķērās pie šā jautājuma risināšanas pēc tam, kad parlaments saņēma kādas septiņu bērnu ģimenes vēstuli, kurā cilvēki ar savu pieredzi parāda likumdošanas kārtības aplamības. «Lai gan iedzīvotāju iesniegumus saņem gan Saeima, gan valdība, parlamenta tiešais darbs ir nākt klajā ar likumu uzlabojumiem. Bet Ministru kabinets nav mūs informējis, ka lielākoties šogad vēstulēs cilvēki dalās ar savu viedokli par demogrāfisko problēmu risināšanu,» atzina politiķis.
Arī apakšomisijas deputāte Iveta Grigule (ZZS) ar nožēlu secina, ka Ministru kabinets neuztur pienācīgu kontaktu ar parlamentu, lai darītu maksimāli iespējamo demogrāfisko jautājumu risināšanā. «Demogrāfija pasludināta par valsts prioritāti numur viens, taču pagaidām tie ir tikai vārdi. Lai kā tiktu spekulēts ar viedokli, ka nauda bērnu radīšanai nav galvenais, tas tomēr ir ļoti, ļoti būtisks faktors. Tajā pašā laikā valdība jau gadiem saglabā māmiņalgu griestus un nepalielina ģimenes valsts pabalstu, lai gan katra no šīm pozīcijām no valsts budžeta prasītu mazāk nekā desmit miljonus latu. Tikmēr koalīcija ar vieglu roku Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālā ieguldīja 25 miljonus latu, ar kuriem būtu pieticis visām jauno ģimeņu nepieciešamībām. Kas tad valstij ir svarīgāk: panākt dzimstības pieaugumu vai spēlēt politiskas spēles?» sašutusi ir I. Grigule.
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka valdība parlamentāriešus neinformējot par to, kādas ierosmes un novērojumus par izglītības jomas nepilnībām vēstulēs izsaka iedzīvotāji. «Acīmredzot cilvēki intuitīvi jūt, ka ministrs Roberts Ķīlis ir stājies amatā ar vērienīgu reformu uzstādījumu, tāpēc iedzīvotāji redz iespēju paust arī savu viedokli. Tiesa, ja politiķi šo sabiedrības iniciatīvu atstās bez uzmanības, cilvēku aktivitāte ātri var apsīkt,» pauda parlamentārietis.