Žurnālistiem nebūtu jāņem vērā, ko savā sociālā tīkla "Twitter" kontā raksta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Aija Cālīte-Dulevska.
"Latvijas Radio" audio ieraksts
Uz Latvijas Radio žurnālista jautājumu, vai var neņemt vērā viņas rakstīto tviterī, Cālīte-Dulevska radiointervijā sacīja: "Nu bet protams!"
Neskatoties uz iepriekš pausto publisko atvainošanos, Cālītei-Dulevskai arī šorīt nācās skaidroties par rakstīto sociālajā tīklā "Twitter", izsakot mājienus par iespējamu samaksu Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" sakarā.
Viņa apgalvoja, ka ir pati žurnāliste un vienmēr nostāsies žurnālistu pusē. "Tas, ka izsaku viedokli, nenozīmē, ka kaut kādā veidā uz šo viedokli jāreaģē," sacīja NEPLP vadītāja vietniece, kura slēgusi publiskai apskatei savu "Twitter" kontu pēc nokļūšanas vairākos skandālos saistībā ar rakstīto sociālajā tīklā.
Cālīte-Dulevska pauda izbrīnu, ka vienkārša viedokļa paušana tiek vērtēta kā politisks spiediens vai tiek paustas bažas par NEPLP atbalstu sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumā.
NEPLP locekle uzsvēra, ka, strādājot par žurnālisti, pati saskārusies ar cenzūru, kad aicināta parakstīt darba līgumu, kurā noteiktas plašas redaktora tiesības ietekmēt un rediģēt viņas rakstīto.
Cālīte-Dulevska norādīja, ka par polittehnologu Jurģa Liepnieka un Dana Titava, kā arī sabiedrisko attiecību speciālista Arņa Lapiņa aicināšanu uz raidījumu "Krustpunktā" paudusi izbrīnu, nevis pārmetumus. "Tas bija neviltots izbrīns," apgalvoja NEPLP locekle.
Viņai būtu bijis interesantāk par ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu klausīties cilvēkus, kuri reāli iesaistīti šajā lietā, nevis sabiedrisko attiecību speciālistus.
Uz jautājumu, vai piedraudēšana ar monitoringu arī ir izbrīna paušana, Cālīte-Dulevska skaidroja, ka tās esot NEPLP tiesības un pienākums, turklāt šāda izpēte esot "objektīvs rādītājs - kādā veidā dažādi temati tiek nosegti".