Neo: ar tarifiem grib atspēlēties sabiedrībai

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojis, ka tiesas atzinums par nekorekto elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību pēc būtības nozīmējot, ka «tiesa ir pateikusi, ka zemais tarifs ir par zemu».

Viens no pieteikuma iesniedzējiem Ilmārs Poikāns jeb Neo portāla nra.lv intervijā Nedēļas 13 jautājumi atzīst – ar šādiem paziņojumiem ministrs izdara politisku spiedienu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un «atspēlējas sabiedrībai, kas atļāvusies iebilst pret sevis apslaukšanu».

Jāatgādina, ka Administratīvā apgabaltiesa 25. jūnijā apmierināja vairāku fizisku un juridisku personu sūdzības par Latvenergo tarifu nepamatotību. Kā zināms, kopš 2011. gada aprīļa Latvenergo klientiem tiek piemēroti divi dažādi tarifi: līdz 1200 kilovatstundu patēriņam tas ir 8,25 santīmi, starta tarifs, bet virs šā limita – 10,74 santīmi, pamata tarifs. 34 pieteikumu iesniedzēji, vēršoties tiesā, norādīja, ka šāds tarifu veidošanas mehānisms nav korekts, jo elektrības cenu var ietekmēt vienīgi ekonomiski pamatotas izmaksas, nevis patēriņa apjoms. Lai gan tiesa šādam uzskatam ir piekritusi, Latvenergo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) negrasās piekāpties, paziņojot, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmuma klientiem joprojām ir jānorēķinās pēc līdzšinējās sistēmas. I. Poikāns gan ir atkārtoti vērsies apgabaltiesā, lūdzot neatlikt sprieduma izpildi, bet tiesa vakar noraidīja šo lūgumu.

Kamēr Latvenergo cenšas pierādīt savu taisnību, publiskajā telpā nonākuši aprēķini, ka uzņēmumam nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā Latvenergo būtu saviem klientiem jāatmaksā ap 45 miljoniem latu. Uzņēmums operē ar citiem aprēķiniem, proti, no savas kabatas sedzot starpību starp starta un pamata tarifiem, uzņēmums pirmajā gadā iedzīvotājus subsidējis 18 miljonu latu apmērā.

Raksturojot šā brīža situāciju, I. Poikāns sarunā ar Neatkarīgo uzsver: līdz šim uzņēmums Latvenergo juridisko lauku «ir uztvēris kā milzīgu pļavu, kurā var lēkāt un darboties kā pašiem ienāk prātā. Visi lūgumi uzrādīt objektīvās komponentes, kas veido elektrības tarifus, tika noraidīti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Līdz ar to nevienam joprojām nav skaidrs, vai noteiktie tarifi ir pamatoti un kādas ir uzņēmuma reālās izmaksas, lai saražotu vienu kilovatstundu elektrības». Pieteikuma iesniedzējs gan uzskata, ka līdz ar sākto tiesvedību Latvenergo beidzot būs spiests saprast, ka «sabiedrība nav ar mieru akli maksāt jebkādu no gaisa pagrābtu summu. Juridiskajā jomā beidzot ir novilktas pirmās sarkanās līnijas, kas nākotnē uzņēmumam noteiks tam zināmu spēles lauku».

Tiesa, šobrīd viena no problēmām ir tā, ka iniciatīva, kuras galvenais mērķis bija panākt tarifu samazināšanu, var radīt diametrāli pretēju efektu – nevis tiks samazināts dārgākais tarifs, bet gan zemākā likme tiks pielīdzināta līdz augstākajai. Par šādu modeli vakar iestājās ekonomikas ministrs D. Pavļuts. I. Poikāns šādu rīcību gan sauc par nekorektu, uzskatot, ka ministrs cenšas ietekmēt SPRK, kurai agri vai vēlu būs jāpieņem jaunie elektrības tarifi. «Šaubos, vai ministra rīcībā ir dokumentāli apstiprināti aprēķini, kas viņam ļauj precīzi pārzināt elektrības ražošanas patiesās izmaksas,» bija neizpratnē Neo.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais